Meklāt mājas lapā

Sveiki, kāds var padalīties pieredzē par gāzes iekārtu šādam auto? Cik esmu sapratis, ka nepieciešama papildus cilindru eļļošana, + nevaru izlemt kādas sprauslas izvēlēties. Tauta runā, ka japāņu ir OK, kalpo ~200tk km, toties cena pa 300Ls dārgāka nekā itāļu, kurām apkope jāveic ik pēc 30tk km, kas maksā ap 80Ls reizē. Moš kāds var nokomentēt vai nav man pīlītes sapūstas? paldies jau iepriekš!

Augsta individuāla mobilitāte ir neatņemama laikmeta prasība. Reāli tas nozīmē, ka katra ģimene, pat katrs tās loceklis vēlas izmantot personisko automašīnu, jo sabiedriskais transports ne tuvu nespēj apmierināt aizvien pieaugošās mobilitātes prasības. Tomēr auto skaita pieaugumam ir arī negatīvas sekas – aizvien lielāka atkarība no fosilo energonesēju benzīna un dīzeļdegvielas piegādēm, kā arī augošs piesārņojuma līmenis, it īpaši pilsētu centros. Pēdējās desmitgadēs visā pasaulē tiek intensīvi meklēti risinājumi automobilizācijas radītajām problēmām. Biodegvielu izmantošana gan samazina atkarību no naftas importa, bet kaitīgo izmešu daudzums paliek apmēram tāds pats, kā izmantojot naftas produktus. Emisijas neradošie elektromobiļi tā arī nav spējuši palikt komerciāli konkurētspējīgi un gūt plašu ievērību. Kaitīgo izmešu daudzuma samazināšanai Vācijā plaši ieviesti izplūdes gāzu katalītiskie pārveidotāji un sodrēju filtri dīzeļdzinējiem. Tomēr tie ir ļoti dārgi risinājumi, kuriem tikpat kā nekur citur pasaulē nav sekots. Enerģētiku kopumā šobrīd raksturo virzība uz lietošanā ērtākiem, mazāk kaitīgus izmešus un apdraudējumu radošiem enerģijas avotiem. Pēdējo desmitgažu raksturīga iezīme ir aizvien plašāka dabasgāzes lietošana ogļu, naftas produktu, kodoldegvielas vietā stacionāros enerģijas avotos. Izņēmums nav arī autotransports, un visā pasaulē dažādos veidos un ar atšķirīgu motivāciju masveidā tiek atbalstīta dabasgāzes izmantošana automobiļos. Dabasgāzes priekšrocības kā auto degvielai: Gāzes sadegšanas rezultātā kaitīgo izmešu daudzums ir daudzkārt mazāks nekā naftas produktiem. Samazinājums atsevišķām izmešu grupām: ogļskābai gāzei CO2 – 25 %, tvana gāzei CO – 90 %, gaistošiem ogļūdeņražiem HC – 45 %, sēram un kvēpiem (salīdzinot ar dīzeli) – 99%, slāpekļa oksīdiem NOX – 90 %, benzolam (kancerogēnam) – 99 %. Izmantojot dabasgāzi, kopējais izmešu daudzums ir mazāks, nekā lietojot dārgos katalizatorus un filtrus. Dabasgāze ļauj izpildīt ne tikai pašlaik spēkā esošās automobiļu kaitīgo izmešu Euro 4 normas, bet arī nākotnei paredzēto Euro 5. Dabasgāze kā auto degviela ir alternatīva naftas produktiem un samazina lielo atkarību no tiem. Izpētīto dabasgāzes krājumu pietiktu 80 gadiem, naftas – tikai 40. Bez tam okeānu dibenos dažu kilometru dziļumā ir milzīgi metāna hibrīdu krājumi. Vērtē, ka tajos saistītā metāna, kas ir galvenā dabasgāzes sastāvdaļa, daudzums pārsniedz uz sauszemes zināmos krājumus 3-5 reizes. Pašlaik gan neviens vēl nav ķēries pie šo krājumu izpētes, nerunājot par izmantošanu. Tas pats automobiļu un uzpildes staciju aprīkojums ļauj fosilā izrakteņa dabasgāzes vietā kā auto degvielu izmantot atjaunojamos energoresursus – vietējo biogāzi vai ūdeņradi. Dabasgāzes kā energonesēja cena ir viena no zemākajam. Pašlaik viena kilometra nobrauciena izmaksa ir apmēram 2-4 reizes zemāka, nekā izmantojot benzīnu. Dabasgāzes izmantošanai visvienkāršāk ir pielāgot benzīna auto. Papildus benzīna bākai auto ievieto augstspiediena balonu, kā arī vārstus, reduktoru un elektronisko vadības sistēmu (var iztikt arī bez tās). Motoru vēlams pārregulēt, tad nenovēro nekādu auto resursa samazināšanos vai defektu skaita pieaugumu, salīdzinot ar benzīna izmantošanu. Faktiski auto ir ar divām barošanas sistēmām – izbeidzoties dabasgāzes rezervei, tas var pārslēgties uz benzīna izmantošanu, jo pašlaik vēl dabasgāzes uzpildes staciju tīkls nekur pasaulē nav pietiekoši blīvs. Kādreizējo smago tērauda augstspiediena balonu vietā šodien praktiski vienmēr tiek izmantoti viegli plastmasas kompozītu baloni, to galvenais ražotājs Eiropā ir franču firma Ullit. Dabasgāzes izmantošanai var konstruēt arī speciālus dīzeļa dzinējus, tomēr tas nav guvis popularitāti. Šodien visi vadošie autobūvētāji piedāvā mašīnas un sabiedriskā transporta autobusus ar jau fabrikā iebūvētu dabasgāzes barošanu – Volvo, Mercedes, Fiat, Opel, Ford u.c. Tomēr nozīmīga ir arī vecāku auto papildināšana ar dabasgāzes barošanas sistēmu. Mašīnas papildināšana ar dabasgāzes baloniem un vadības iekārtu Latvijā orientējoši izmaksā tuvu pusotram tūkstotim latu. Lētāku auto dabasgāzes barošanas aprīkojumu izgatavo arī Krievijā un Baltkrievijā, tomēr to raupjais izpildījums nevieš uzticību. Visvairāk dabasgāzes automobiļu ir Itālijā, Argentīnā un Brazīlijā – apmēram miljons vienību katrā. Pārējās valstīs to skaits pašlaik nepārsniedz dažus desmitus tūkstošu, tomēr tas strauji pieaug, it īpaši Vācijā, Zviedrijā, Beļģijā, Šveicē. Jānorāda gan, ka atšķirībā no Latvijas un bijušās PSRS Rietumeiropā pirms lietošanas dabasgāzi attīra – atdala vērtīgas ķīmiskās komponentes, kuras sadedzinot rada tikai papildu piesārņojumu – gala rezultātā metāna saturs izmantojamā gāzē tiek paaugstināts. Dabasgāzes spiediens balonā parasti sasniedz 200 atmosfēras, un ir pamatots jautājums par drošību. Tomēr uzkrātās pieredzes analīze liecina, ka ekspluatācijā un negadījumos pareizi konstruēti gāzes baloni ir drošāki nekā no plāna tērauda izgatavotās benzīna bākas. Spiediens balonā un tā tilpums parasti ir zem 100 litriem, tas nosaka ar vienu uzpildi nobraucamo attālumu (tas pašlaik nepārsniedz 200-300 km). Tiek pētītas iespējas spiedienu paaugstināt līdz 600 atmosfērām – tad gāzes balonu ietilpība atbildīs benzīna bāku rezervei. Dabasgāzes izmantošanu autotransportā kā sevišķi perspektīvu virzienu atbalsta arī ES. Tā ZEUS projekta ietvaros tika atbalstīta sabiedriskā transporta diversifikācija – autobusu, kas izmanto dabasgāzi, ieviešana lielākajās Eiropas pilsētās. Tiek domāts arī par individuālajiem autobraucējiem. Izstrādātas nelielas saspiestās gāzes uzpildes iekārtas, kas izmantojamas personīgajās mājās, to orientējoša cena – sākot no pustūkstoša latu. Īpašu starptautisku rezonansi ir guvis plašais Vācijas federālās valdības un Vācijas pašvaldību atbalsts dabasgāzes izmantošanai autotransportā. Ir izvērsta plaša visiem pieejamu dabasgāzes uzpildes staciju celtniecība, tuvākajos gados to skaitu paredz dubultot (pašlaik 600). Lai rādītu paraugu, ministriju un pašvaldību transports tiek pārveidots dabasgāzes izmantošanai. Pašvaldības sedz visus izdevumus, kas saistīti ar auto barošanas sistēmas papildināšanu ar dabasgāzes izmantošanu. Daudzviet autobraucēji saņem vēl papildus brīvu dabasgāzi 2000-5000 eiro vērtībā. Vispirms tiek pārbūvēti automobiļi ar vislielāko darba stundu skaitu: vadītāju apmācības auto, taksometri, sabiedriskais transports. Ir izstrādāti arī lieli starptautiski projekti. Tā Vācija kopā ar Krievijas Gazprom gribētu ar blīvu saspiestās dabasgāzes uzpildes staciju tīklu apgādāt trasi Helsinki – St. Pēterburga – Maskava – Berlīne – Roma (projekts Zilais koridors). Latvijā, tāpat kā visā PSRS, 80. gados jau bija mēģinājums masveidā izmantot saspiestu dabasgāzi kā degvielu benzīna vietā kravas mašīnās un autobusos. Toreizējā PSRS vadības motivācija bija mazināt benzīna izmantošanu valstī, lai vairāk naftas varētu pārdot uz Rietumiem un gūt cieto valūtu, par kaitīgajiem izmešiem tolaik nebija ne runas. Tomēr šo kampaņu tajā iesaistītie atceras lielākoties ar negatīvām izjūtām, jo dabasgāzes izmantošanu mēģināja panākt ar rīkojumiem un pavēlēm no Maskavas, praktiski visas, īsti nepārdomātās ieviešanas taktikas radītās grūtības uzveļot izpildītājiem; tajā laikā nebija pārbaudītu dabasgāzes izmantošanas autotransportā tehnoloģiju un iekārtu, to ekspluatācija bija nedroša; nepilnīgo iekārtu dēļ bija augsts dabasgāzes patēriņš, secīgi nobraucieni bija mazi, pie uzpildes veidojās garas rindas; smagie tērauda gāzes baloni jūtami samazināja kravnesību; pat nespēja nozagt degvielu izsauca neapmierinātību un pretdarbību. Tomēr tolaik dabasgāzi izmantoja daži tūkstoši automobiļu vienību Latvijā, šodien to skaits nepārsniedz 350. Latvijas valsts pārvaldes struktūras un pašvaldības līdz šim nav pievērsušas uzmanību dabasgāzes kā Latvijā plaši pieejama energonesēja izcilajām priekšrocībām auto transportā, kaut gan tas ļautu risināt vairākas aktuālas problēmas: ievērojami samazināt kaitīgos izmešus un gaisa piesārņojumu pilsētu ielās, kā arī izdevumus 90 dienu naftas produktu rezerves veidošanai, jo Inčukalna krātuve var nodrošināt Latvijas patēriņu vairākus gadus. Tomēr jānorāda, ka tādā gadījumā praktiski visa autotransportam nepieciešamā dabasgāzes infrastruktūra jārada no jauna. No PSRS laika mantojuma šodienas apstākļos zināma vērtība būtu tikai četrām visai sabiedrībai pieejamām saspiestās gāzes uzpildes stacijām – pa vienai Liepājā un Daugavpilī un divām Rīgas perifērijā. Tomēr gāzes cenas tajās aizvien pieaug un nesen sasniedza visai augsto 28 sant./m3 līmeni. Tas apmēram atbilst 28 santīmiem par litru benzīna. Kā iespējamais risinājums jānorāda daudzu nelielu, organizācijām vai indivīdiem piederošu saspiestās gāzes uzpildes staciju izvietošana visā pilsētā pie dabasgāzes sadales tīkla; tās izmantotu dabasgāzi par 10 sant./m3. Tomēr atšķirībā no Rietumeiropas šādu nelielu uzpildes staciju darbināšanā Latvijas apstākļos trūkst jebkādas pieredzes. Materiāls pārpublicēts no žurnāla "Enerģija&Pasaule" ar redakcijas piekrišanu. Skatīt pilnu raksts

sakiet ludzu kdas vai tas ir labi ja es tagad chrauslerim ieliksu gazes iekrtu ar sprauslam katra cilindra. ir jau kadam kam ir gazes iekarta uzstadita sadam auto un dzinejs 3.5 jau ieprieks paldies par iznformaciju