Jump to content
Sign in to follow this  
Āris Seisums

Chrysler 2.7 motors – mīti un realitāte

Recommended Posts

Āris Seisums
ch2_7.jpg

Starp vairākiem Chrysler modeļu (Intrepid SE, Concorde LX, 300M 2.7) lietotājiem ir izveidojies viedoklis, ka 2.7 litru motors ir vissneveiksmīgākais. Kas tik nav dzirdēts – "vārgulis", "neremontējams", "galīgs hemor..." un vēl daudz kas cits. Taču neviens nepadomā, ka īstenībā arī motors prasa uzmanīgu attieksmi pret sevi un necieš nemākulīgu un rupju attieksmi. Nav iespējams uzzināt kāda attieksme pret auto ir bijusi iepriekšējam īpašniekam, tādēļ jo sevišķi ir jāpadomā, ko liesim un ko skrūvēsim motorā paši.

2.7 litru motors ir V-veida 6 cilindru agregāts ar alumīnija bloku un galvām ar 24 vārstiem, diezgan neveiksmīgu eļļas kartera konstrukciju un jūtīgs pret zemu eļļas līmeni. Ne velti tika pieminēts motora karteris – diezgan zems novietojums uz šasijas mūsu "bezceļu" apstākļos un diezgan maza eļļas ietilpība.

Taču lielāko ļaunumu (un dažkārt arī vienīgo) motoram nodara:

  1. Īpašnieks.
  2. Meistars "spečuks".

Kā motoru "nokauj" tā īpašnieks?

Tikko iegādāts lietots auto. Jānomaina eļļu. Pēc instrukcijas paredzēta 5W–20 sintētika. Varbūt tur tāda jau ir iekšā, bet varbūt iepriekšējais saimnieks ielējis kaut ko citu? Dārgi? Nekas jau nenotiks amerikāņu motoram – ieliesim lētāku – minerālīti... Jeb arī sintētiku bez mazgāšanas nepadomājot, ka varbūt iepriekšējais saimnieks arī ir grēkojis ar lētāku eļļu. Un paredzētās maiņas pēc 5000 km vietā nobrauksim 10 tūkstošus. Rezultātā motora iekšpusē izveidosies nenosakāma sastāva maisījums, kas ātri vien aizdrīvēs visus eļļošanas kanālus un sekos vizīte uz servisu – "man tur kaut kas klab..." Te vēl jāpiebilst, ka sadales vārpstu pievadķēdes spriegotājs arī ir hidraulisks un eļļas spiediena samazināšanās var novest pie pavisam nepatīkamām sekām.

Kā motoru nokauj "meistars-spečuks"?

Pie tās pašas eļļas maiņas! Te nu Chrysler ir sevšķi izcēlies. Tērauda skrūve alumīnija karterī! Parasti to pievelk no visa spēka. Ja tiešām maina eļļu ik pēc 5000 km varbūt, bet fizikas likumi dara savu – ja nobrauc gandrīz dubultu normu, tad gadās, ka atskrūvējot korķi, uz tā paliek puse no vītnes... Bieži vien atpakaļ tiek ieskrūvēta tā pati skrūve uzsmērējot hermētiķi. Karstums un vibrācija dara savu – skrūve paliek vaļīgāka, eļļa sulo, skrūve izkrīt..."man tur kaut kas klab...".

Ātrumkārbas stiprinājumi pie motora arī ir nereti vainīgi pie eļļas noplūdes. Ja tika veikts kārbas remonts, tad reti kurš atslēdznieks paņems dinamometrisko atslēgu un pievilks skrūves kā pienākas. Parastais variants – no visa spēka. Rezultātā norautas vītnes alumīnija blokā un mikroplaisas blakus vītnei. Eļļa lēnām sulo..."man tur kaut kas klab...".

Kā atsevišķu gadījumu var minēt eļļas spiediena lampiņas iedegshanos pie tukšgaitas apgriezieniem, vai pie straujas apgriezienu izmaiņas. Parasti pie vainas ir eļļas spiediena devējs (ESD), kura raksturīgākais defekts ir iekšējās membrānas plīsums, kā rezultātā eļļa nokļūst uz kontaktiem un tālāk lēnā garā gar vadiem uz zemes. Sākumā to pamanīt ir grūti, jo piekļūt ESD var tikai, ja auto ir uz pacēlāja vai bedres un uz ESD kontaktiem ir gumijas aizsargs, kuru noņemot dažkārt var dabūt uz rokām pamatīgu porciju motoreļļas. Nepievēršot šim faktoram vērību atkal notiek parastais process – eļļa tek, līmenis krītas, motoram eļļas bads..."man tur kaut kas klab...". Starp citu, kritisks līmenis šim motoram iestājas jau ja pietrūkst 1 l eļļas!!!

Visā visumā motors ir ļoti labs un kalpo ilgi, tikai viņš necieš nevērīgu attieksmi un "pofigismu". Savlaicīga apkope un visu prasību izpilde remontu laikā nodrošinās motoram ilgu mūžu un baudu no braukšanas ar auto.

 


Skatīt pilnu raksts

Share this post


Link to post
Share on other sites
Smic

Vēl gan bez jau minētā esmu dzirdējis par problēmām ar ūdenssūkni šim motoram. No sūkņa izbeigšanās iegūstam "man tur kaut kas klab..." Un iepriekš diagnisticēt - neiespējami.

Share this post


Link to post
Share on other sites
Sign in to follow this  

  • Similar Content

    • Monstrs
      By Monstrs
      Paldies, pagaidām izpūtējs nav tik aktuāls kā citas lietas.
      Par cik nerādīja temperatūru uz paneļa, nolēmu nomainīt temperatūras devēju, mainot sanāca diezgan labi apšļakstīt motortelpu, jo econolainam stipri grūti tikt klāt pie tā sensora. Cik tiku klāt apslaucīju visas vietas. pozitīvi tas, ka tiešām sensors bij pie vainas un temperatūru šobrīd redzu, kas ir ļoti labi. Problēma tāda, ka šodien piestartējot busu ilgāk negribēja lekt un kad pieleca bija novērojams misfire, brīžam itkā kāds stobrs nelec. Biju arī dažus sveču vadus paraustījis, domāju tie pie vainas, itkā pārgāju, visiem kontakts ir. Tagad jau lec diezgan labi, bet ta misfire parādās tikai tad kad vairāk uzgāzē. pārgāju vēl sveču vadiem, piestartēju, itkā labāk, kad uzgāze uz vietas, nekas. Kad ieliek ātrumā un straujāk uzgāzē, tad atkal parādās, uz kalna vispār liekas nomirs tūlīt, jāmeklē pareizais gāzes pedāļa leņķis lai kautcik ietu uz priekšu. Šodien vairāk nebija laika ņemties. Var kāds padalīties ar viedokļiem ? Varbūt ticis antifrizs kautkur un tagad dēļ tā problēmas ? Mans minējums ka sadalītājam kautkur tas mitrums ticis klāt. Var kāds ko ieteikt ?
      Kritiskākajā vietā izpūtējs aizmetināts, par to galva stipri nesāp.
    • V8
      By V8
      Starp vairākiem Chrysler modeļu (Intrepid SE, Concorde LX, 300M 2.7) lietotājiem ir izveidojies viedoklis, ka 2.7 litru motors ir vissneveiksmīgākais. Kas tik nav dzirdēts – "vārgulis", "neremontējams", "galīgs hemor..." un vēl daudz kas cits. Taču neviens nepadomā, ka īstenībā arī motors prasa uzmanīgu attieksmi pret sevi un necieš nemākulīgu un rupju attieksmi. Nav iespējams uzzināt kāda attieksme pret auto ir bijusi iepriekšējam īpašniekam, tādēļ jo sevišķi ir jāpadomā, ko liesim un ko skrūvēsim motorā paši.

      2.7 litru motors ir V-veida 6 cilindru agregāts ar alumīnija bloku un galvām ar 24 vārstiem, diezgan neveiksmīgu eļļas kartera konstrukciju un jūtīgs pret zemu eļļas līmeni. Ne velti tika pieminēts motora karteris – diezgan zems novietojums uz šasijas mūsu "bezceļu" apstākļos un diezgan maza eļļas ietilpība.

      Taču lielāko ļaunumu (un dažkārt arī vienīgo) motoram nodara:
      Īpašnieks. Meistars "spečuks". Kā motoru "nokauj" tā īpašnieks?

      Tikko iegādāts lietots auto. Jānomaina eļļu. Pēc instrukcijas paredzēta 5W–20 sintētika. Varbūt tur tāda jau ir iekšā, bet varbūt iepriekšējais saimnieks ielējis kaut ko citu? Dārgi? Nekas jau nenotiks amerikāņu motoram – ieliesim lētāku – minerālīti... Jeb arī sintētiku bez mazgāšanas nepadomājot, ka varbūt iepriekšējais saimnieks arī ir grēkojis ar lētāku eļļu. Un paredzētās maiņas pēc 5000 km vietā nobrauksim 10 tūkstošus. Rezultātā motora iekšpusē izveidosies nenosakāma sastāva maisījums, kas ātri vien aizdrīvēs visus eļļošanas kanālus un sekos vizīte uz servisu – "man tur kaut kas klab..." Te vēl jāpiebilst, ka sadales vārpstu pievadķēdes spriegotājs arī ir hidraulisks un eļļas spiediena samazināšanās var novest pie pavisam nepatīkamām sekām.

      Kā motoru nokauj "meistars-spečuks"?

      Pie tās pašas eļļas maiņas! Te nu Chrysler ir sevšķi izcēlies. Tērauda skrūve alumīnija karterī! Parasti to pievelk no visa spēka. Ja tiešām maina eļļu ik pēc 5000 km varbūt, bet fizikas likumi dara savu – ja nobrauc gandrīz dubultu normu, tad gadās, ka atskrūvējot korķi, uz tā paliek puse no vītnes... Bieži vien atpakaļ tiek ieskrūvēta tā pati skrūve uzsmērējot hermētiķi. Karstums un vibrācija dara savu – skrūve paliek vaļīgāka, eļļa sulo, skrūve izkrīt..."man tur kaut kas klab...".

      Ātrumkārbas stiprinājumi pie motora arī ir nereti vainīgi pie eļļas noplūdes. Ja tika veikts kārbas remonts, tad reti kurš atslēdznieks paņems dinamometrisko atslēgu un pievilks skrūves kā pienākas. Parastais variants – no visa spēka. Rezultātā norautas vītnes alumīnija blokā un mikroplaisas blakus vītnei. Eļļa lēnām sulo..."man tur kaut kas klab...".

      Kā atsevišķu gadījumu var minēt eļļas spiediena lampiņas iedegshanos pie tukšgaitas apgriezieniem, vai pie straujas apgriezienu izmaiņas. Parasti pie vainas ir eļļas spiediena devējs (ESD), kura raksturīgākais defekts ir iekšējās membrānas plīsums, kā rezultātā eļļa nokļūst uz kontaktiem un tālāk lēnā garā gar vadiem uz zemes. Sākumā to pamanīt ir grūti, jo piekļūt ESD var tikai, ja auto ir uz pacēlāja vai bedres un uz ESD kontaktiem ir gumijas aizsargs, kuru noņemot dažkārt var dabūt uz rokām pamatīgu porciju motoreļļas. Nepievēršot šim faktoram vērību atkal notiek parastais process – eļļa tek, līmenis krītas, motoram eļļas bads..."man tur kaut kas klab...". Starp citu, kritisks līmenis šim motoram iestājas jau ja pietrūkst 1 l eļļas!!!

      Visā visumā motors ir ļoti labs un kalpo ilgi, tikai viņš necieš nevērīgu attieksmi un "pofigismu". Savlaicīga apkope un visu prasību izpilde remontu laikā nodrošinās motoram ilgu mūžu un baudu no braukšanas ar auto.
       
×
×
  • Create New...