Jump to content

Ruukki Picnic un Ziemassvētku vecītis


V8
 Dalīties

Ieteiktās ziņas

 


1. diena. 2008. gada 26. jūnijs

Rīga – Heinola

Jau pirms gada "Amerikāņu auto klubs" saņēma ielūgumu uz ikgadējo hobija automašīnu salidojumu "Ruukki Picnic" Somijā, kas šogad svinēja savu 10 gadu jubileju. Apzinājām braukt gribētājus, sastādījām ceļojuma plānu un, lai brauciens nebūtu tikai uz šo pasākumu, nolēmām paceļot pa Somiju un varbūt pat satikt Ziemassvētku vecīti.

Braucienam saposās 10 automašīnas – 73. un 74. gada Cadillac Eldorado kabrioleti, 59. gada Chevrolet Bel Air, 68. gada Ford Mustang, 77. gada Chevrolet El Camino, 87. gada Chevrolet Camaro, 2000. gada Lincoln LS, 99. un 2000. gada Chrysler Town&Country un Subaru, kura saimnieks, tehnisku problēmu dēļ, nevarēja piedalīties ar savu Camaro.

remonts.jpg
Foto: uga. Pārkarsis izpūtējs un dzinējs

Agrā ceturtdienas rītā izbraucām no Rīgas uz Tallinu, lai paspētu uz prāmi. Taču kā tikām Igauņu pusē, tā sākās pirmās problēmas. Vienam Cadillac Eldorado – sāka pārkarst izpūtējs un līdz ar to arī motors. Vaina ātri noskaidrojās – izpūtējs bija aizaudzis... Talkā nāca cirvis. Pāris caurumu bundulī, nedaudz skaļāka braukšana, bet ceļu var tupināt. Pirms pašas Tallinas, kad laika limits jau bija gandrīz izsmelts, šim auto beidzās arī benzīns. Pārējie braucēji pēdējā brīdī pirms vārtu aizvēršanas laimīgi paspēja uz prāmi, bet Cadillac nācās doties ceļā ar nākošo reisu – labi, ka paveicās samainīt biļeti.

Helsinkos izbaudījām sastrēgumus somu stilā. Luksofori ik pēc 100 metriem ar ļoti īsu intervālu. Arī ar degvielas krājumu papildināšanu pilsētā nācās vilties – pa ceļam viena uzpildes stacija, tā pati automātiskā un vēl pieprasa kaut kādu zaļu atlaižu karti – nācās pildīties jau aiz pilsētas.

DSCN5287.JPG
Foto: . Heinola

Pirmais galapunkts ir Heinola. Tur dzīvo Arto (Eldorado), viens no mūsu kluba ārzemju biedriem. Autostrāde ved cauri skaistiem mežiem un klinšu masīviem. Atļautais ātrums pārsvarā ir 120 kilometri stundā, bet, ņemot vērā dažu auto vecumu, pieturamies pie simtiņa. Nedaudz vēlāk uzzinām, ka mazajiem pikapiem, pie kuriem pieskaitāms arī mūsu El Camino, atļautais ātrums Somijā ir tikai 80 km/h, ja tas ir vecāks par 95. gadu. Kādu brīdi braucām lēnāk...

Heinolā apmetamies uz nakšņošanu kempingā ezera krastā. Skaista vieta, bet cenas kā Eiropā. Daži paņem mājiņu un saspiežas vairāki, citi ceļ teltis. Tākā jāmaksā par telts vietām, pamanāmies vienu telti uzcelt otras lielākas priekštelpā.

 

 

 


2. diena. 2008. gada 27. jūnijs

Heinola – Stromforsa

 

IMG_0043.JPG
Foto: V8. Tipisks namiņš Heinolā

No rīta ieturam brokastis un dodamies apskatīt nelielo Heinolu. Vispirms iegriežamies pie mūsu somu drauga apskatīt, kā dzīvo vidusmēra Somijas pilsonis. Viņa māja atrodas pilsētas nomalē privātmāju rajonā. Gan viņa, gan apkārtējās mājiņas pārsvarā ir vienstāvu apbūve ar ļoti vienkāršu dizainu. Retāk sastopamas divstāvu mājas, bet arī ne pārāk uzkrītošas. Vismaz pēc mājokļa nav iespējams spriest par tā saimnieka rocību. Teritorija uzkopta, nožogojuma apkārt nav – ja ir, tad visnotaļ nosacīts un zema dzīvžoga veidā. Nekur nav manāmas greznas kotedžas un dārgi auto. Arī slēgtas auto garāžas ir retums. Lielākoties somi savas mašīnas tur nojumēs.

P6277722.JPG
Foto: uga. Ierašanās Ruuki Picnic laukumā

Apmeklējām Heinolas putnu dārzu, kur pilnīgi par brīvu var apskatīt dažādus savvaļas un dekoratīvos putnus, tāpat pilnīgi bez maksas var apmeklēt pilsētas skatu torni, no kura paveras fantastisks skats uz pilsētu un tuvējo apkārtni. Vēl neliela pastaiga pa pilsētas centru un jau pienācis laiks izbraukt uz Stromforsu (apm. 120 km), kur notiks Ruuki Picnik – hobija automašīnu salidojums.

IMG_0436.JPG
Foto: Martaruncis. Daži vakara eksponāti

Pēc aptuveni divu stundu brauciena ierodamies Stromforsā, kur satiekam abus mūsu kadillakus. Ar nelielām tehniskām problēmām, bet veiksmīgi, visi jau iepriekšējā dienā bija nokļuvuši galapunktā. Ātri uzceļam teltis un dodamies gatavoties vakara izbraucienam pa tuvējo apkārtni. Uz to brīdi jau bija ieradušās aptuveni 50 automašīnas – vairāk paredzēts nākamajā dienā. Ceļš ved cauri mežiem un pāri laukiem, līkumu līkumiem, varam apskatīta gan klinšainos meža masīvus, gan perfekti sakoptos Somijas laukus. Te garantēts pilnīgs bezdarbs mūsu kūlas dedzinātājiem – te tādas nav! Pat ceļmalas zāle glīti izpļauta. Par ceļu stāvokli labāk vispār nerunāt. Labi, ja viena maza bedrīte uz 10 kilometriem un tā pati apzīmēta ar zīmi "Nelīdzens ceļš".

Izbrauciens ir beidzies un atgriežamies pie savām teltīm. Ir jau vēls un pēc sātīgām vakariņām dodamies pie miera.

 

 


3. diena. 2008. gada 28. jūnijs

Stromforsa – Heinola – Oulu

 

P6287865.JPGFoto: uga. Ruuki Picnic

Pēc brokastīm dodamies apskatīt jau krietni papildinājušos automašīnu kolekciju. Nepārtrauktā straumē ierodas arvien jauni un jauni dalībnieki. Zīmīgi, ka ne tikai ar amerikāņu automašīnām, kas ir nospiedošā vairākumā, bet arī ar visdažādākajām Eiropas un japāņu ražojumu senajām automašīnām. Visas ir izcili restaurētas un neizskatījās nemaz sliktāk uz salīdzinoši milzīgā amerikāņu automašīnu fona.

 

P6287908.JPGFoto: uga. Ruuki Picnic

Jau ap pusdienas laiku ir sabraukušas vairāk kā 120 automašīnas no visas Somijas. Arī mēs esam pamanīti un daudzi ir izbrīnīti par viesiem no samērā tālās Latvijas. Bez mums ir arī viena ekipāža no Igaunijas ar 60. gadu sākuma Mercury Meteor.

Lai kā arī gribējās palikt ilgāk, ilgi gan neuzkavējamies, jo paredzēts garš, aptuveni 120 kilometru garš ceļš līdz Heinolai un 400 kilometru garš pārbrauciens Oulu virzienā. Četras mūsu ekipāžas dodas uz Helsinkiem, lai dotos uz mājām, bet pārējie atpakaļ uz Heinolu. Tur atstājam abus vecos ševroletus, pārkrāmējam mantas pārējos transporta līdzekļos un dodamies ceļā.

IMG_0507.JPGFoto: Martaruncis. Ceļā uz Oulu

Nolēmām nebraukt visus 400 kilometrus un palikt kādā no tuvākiem kempingiem. Ceļš nav garlaicīgs, jo iet ar slaidiem līkločiem cauri mežiem un laukiem apejot apdzīvotas vietas un ļauj pilnībā izbaudīt Somijas dabas skarbo skaistumu.

Pārsvarā atļautais ātrums ir 100 km/h. Cenšamies to daudz nepārsniegt, jo pārsniedzot virs 10 km/h sods ir 100 EUR, bet ja virs 20, tad tiesības nost. Dīvaini, bet uz šī ceļa nekur neredzējām fotoradarus, iepriekšējā dienā, braucot uz Stromforsu, tie bija ik pēc dažiem kilometriem. Ap deviņiem vakarā ierodamies kempingā, sabūvējam teltis, kārtīgi ieēdam vakariņas un dodamies pie miera. Rīt atkal garš ceļš, jo līdz vakaram jānokļūst Rovaniemi.

 

 


4. diena. 2008. gada 29. jūnijs

Oulu – Kemi – Rovaniemi

 

P6297971.JPGFoto: uga. Vaskikello. Zvani

Izbraucam no kempinga un dodamies Kemi virzienā. Tā atrodas Botnijas līča malā, pavisam netālu no Zviedrijas robežas. Pa ceļam ieraugam milzīgus zvanus ceļa labajā pusē. Izrādās, ka šajā miestiņā, kura nosaukums ir Vaskikello (no somu valodas – Zvaniņš), ir savākta, iespējams, pasaulē lielākā dažādu zvanu kolekcija. Mazākais zvans sver tikai 8 gramus, bet lielākais 8 tonnas. Kolekcijā kopumā ir vairāk par 1000 zvaniem. Restorānā ir arī muzikāla strūklaka, kas izraisa neviltotu sajūsmu.

 

IMG_0042_2.JPGFoto: V8. Oulu. Automuzejs

Oulu vispirms apmeklējam vietējo automuzeju – ļoti interesanta kolekcija ar pašu skandināvu ražojumiem un antīkiem amerikāņu automobiļiem. Sākot jau ar Ford T un 1911. gada karietveidīgu International spēkratu ar karbīda spuldzēm. Kolekcija nav liela – aptuveni ap 60 vienībām, bet ievērības cienīga.

Tālāk dodamies uz Tietomu – tā saucamo zinātnes muzeju. Nu, tur bija ko darīt gan bērniem, gan pieaugušajiem – visādi stendi ar optiskajiem specefektiem un fizikas likumsakarībām, triki ar datoriem, hologrammas, spēles... Nemanot paiet vairāk kā četras stundas.

 

DSCN4863.JPGFoto: . Kemi. Krastmalas promenāde

Pēc pusotras stundas iebraucam Kemi pilsētas ostmalā. Atšķirībā no Latvijas ostas pilsētu plānojumiem, te uzsvars likts uz tūristiem un pilsētniekiem. Industriālā ostas daļa un vēja ģeneratori, kuri atrodas ūdenī, ir novietoti tālu no pilsētas centra, bet visa promenāde un jahtu piestātnes ir ne tikai brīvi pieejamas, bet arī brīvi piebraucamas. Gar krastmalu izvietoti vairāki krodziņi ar āra galdiem un cilvēki var atpūsties ne tikai pie tiem, bet arī zaļajā zonā ap tiem. Skatu uz atklāto jūru gan aizsedz līča daudzās saliņas, bet skats tomēr lielisks.

 

IMG_0097_2.JPGFoto: V8. Šādu "strazdu" būri sev līdzi velk vācu

tūristu grupa. Tajā viņi nakšņo

Beidzot dodamies uz Rovaniemi – Ziemassvētku vecīša mītnes vietu. Ierodamies tur krietni vēlu vakarā un apmetamies kempingā aptuveni 6 kilometrus no pilsētas centra. Pirms mums kempingu okupējušas vairākas lielas tūristu grupas no Vācijas un Holandes. Pēc neilgām pārdomām iekārtojāmies brīvākā stūrī un sākam klāt vakariņu galdus, kad pēkšņi uzradās daži vācu valodā runājoši kolorīti personāži un sāka kaut ko runāt par to, ka esam kaut ko viņiem aizseguši vai traucējam kaut kam. Vācu valoda nevienam no mums nebija stiprā puse, bet pēc brīža sapratām, kur suns aprakts – pa satelītu TV tiek pārraidīts Eiropas čempionāts futbolā starp Vāciju un vēl kaut ko, bet mēs esot aizseguši viņu uz zemes nolikto satelīta antenu. Lai arī beigās viņi to antenu kaut kā pārcēla, Vācija zaudēja un dažu minūšu laikā karstie fani klusām izklīda pa saviem vagoniņiem. Vakariņas mums sanāca pavēlu, lai gan vēls vakars te nenozīmē tumsas iestāšanos, jo ir polārā diena – tik gaišs vasarā Rīgā būtu ap astoņiem vakarā. Pa visu ceļojuma laiku beidzot sastapāmies ar niknajiem somu odiem. Tik uzmācīgi, ka kļuvuši tik pat populāri uz visādiem krekliņiem un krūzītēm, kā ziemeļbriedis Rūdis. Uzbrukuma taktika atstrādāta kā japāņiem Otrajā pasaules karā – viens kamikadze ielien acī, bet pārējie uzreiz izmanto atsegtās rokas, lai uz tām izveidotu uzbrukumu ar blīvumu 4 odi uz cm2. Kaut kā ap vieniem naktī (lasi – dienas nakts daļā) dodamies pie miera.

 

 


5. diena. 2008. gada 30. jūnijs

Rovaniemi – Oulanka

 

P6308077.JPGFoto: uga. Skaidri un gaiši...

Rīts sagaida ar stipri apmākušām debesīm un dažām slapjām pilēm. Steidzam novākt teltis, kamēr nav sācis līt, ieturam brokastis un dodamies tuvāk Santaklausam. Vispirms piebraucam pie atrakciju parka un te nu sastopamies ar to, ko sauc par precīzas informācijas trūkumu bukletos un internetā – pirmdienās parks nestrādā. Bērniem jau pirmā vilšanās sejās – braukt tik garu gabalu un nekā. Ar cerību, ka vismaz Santaklausa ofiss strādās, dodamies uz to. Mums par laimi šis izklaides objekts strādā bez brīvdienām. Tūristu ka biezs.

IMG_0165_2.JPGFoto: V8. Šī biznesa mašīna strādā bez

brīvdienām

Santapastā visi raksta vēstules, ieņem suvenīru veikaliņus, fotografējas uz iedomātās polārā loka līnijas (īstā ir nedaudz citur). Bērniem tiek ilgi gaidītā tikšanās ar Santaklausu. Te nu jāsaka, ka bizness sakārtots godam – nu kā tu bērnam atteiksi kopīgu foto ar Santaklausu un nenopirksi video ar tikšanos un par Santaklausa ikdienu... Aptuveni 50EUR pazūd kā nebijuši. Pieskaitot vēl suvenīru cenas – diez kas nav, bet ko padarīsi.

Intereses pēc nolemjam atrast precīzo polārā loka līniju, kuru, pēc GPS datiem atrodam dažus kilometrus tālāk uz šosejas. Kāds jau to atzīmējis ar sarkanu krāsu. Apmierinājuši ziņkāri, dodamies atpakaļ uz Rovaniemi centru apskatīt arktisko muzeju.

IMG_0182_2.JPGFoto: V8. Polārais loks ;)

Muzejs iekārtots jaunā, modernā ēkā ar stiklotu tuneli. Ekspozīcija pārsvarā ir par ziemeļu tautu vēsturi, pašas pilsētas vēsturi un Somijas dabu.

Dodamies tālāk uz austrumiem jau pa polārā loka iekšmalu. Pēc neilga laika sasniedzam sava maršruta galējo ziemeļu punktu un vēl pēc brīža atkal šķērsojam polāro loku jau citā vietā. Ceļš tukšs, pa retam sastopam kādu vientuļu braucēju. Visapkārt Somijas skarbā daba – kalni, ezeri, upes un meži. Vietām braucam cauri īstai taigai ar maziem, nīkulīgiem kociņiem un akmeņainiem plašumiem. Te nemana arī daudzos kempingbraucējus, kuri uz citiem ceļiem sastopami uzkrītoši bieži. Arī mājas te ir atšķirīgas kā citur – bez kapitāliem pamatiem, uzceltas uz betona bluķiem, te meža vidū, te ezera krastā. Vientuļas, viena no otras vairāku kilometru attālumā. Vietām sastopam ziemeļbriežu ganāmpulkus. Iespējams, ka tas arī ir vietējo iedzīvotāju bizness, jo ko gan citu varētu darīt taigā, tālu no blīvi apdzīvotām vietām.

P7018177.JPGFoto: uga. Oulankas kempings

Briežu gaļas un ādas izstrādājumi bija sastopami pat pie Santaklausa. Daudziem ziemeļbriežiem kaklā uzkārti zvaniņi un ap kaklu atstarotāju lentes.

Beidzot nonākam galamērķī Oulankas kempingā Kuusamo apriņķī. Skaista vieta mežā. Aiz upes milzīgs kalns, guļbūvju mājiņas ar visu aprīkojumu. Pirmo vakaru neceļam teltis, jo cena par mājiņu ir demokrātiska – 40EUR par četrvietīgu mājiņu, bet iekšā uz matračiem pietiek vietas vēl četriem. Sadalām uz ģimenēm pa divām katrā. Beidzot cilvēcīgi izgulēsimies. Somu odi, sajutuši importa gaļu, mēģina sarīkot dzīres.

 

 


6. diena. 2008. gada 1. jūlijs

Oulanka – Koli

 

P7018302.JPGFoto: uga. Dabas parkā

No rīta pabarojuši sevi un varonīgos Somijas gaisa spēkus – odus, dodamies apskatīt blakus esošo Oulankas dabas parku. Izvēlamies optimālāko pēc laika dabas taku 5 km garumā. Taka ved kalnup pa saknēm un brikšņiem. Kārtīgas laipas izbūvētas ap augstkalnu ezeriem. Daba ļoti skaista, bet vēl neizprotam, kur ir tās skaistākās vietas. Un jau pašas takas beigās paveras neaprakstāms skats – sarkanu klinšu ielenkumā, ar lielu troksni gāžas kalnu upe. Fotogrāfu paradīze – no visām pusēm iespējams piekļūt un iegūt fantastiskas bildes. Tas esot Somijas skaistākais tāda veida dabas objekts. Ja kāds grib apmeklē šo dabas parku, bet nevēlas lieki staigāt pa dabas takām, tad jādodas pret visām maršruta norādēm, gar upes krastu un pēc kilometra nokļūs uzreiz pie ūdenskrituma.

 

IMG_2592.JPGFoto: Dundurs. Silent people (Klusie ļaudis)

Par cik paredzēts garš pārbrauciens līdz nākošajai nakšņošanas vietai Koli, netālu no Joensū, ilgi nekavējamies un dodamies tālāk. Aptuveni 30 km pirms apdzīvotas vietas ar interesantu nosaukumu Suomusalmi, ceļa kreisajā pusē ieraugam pļavu, pilnu ar putnubiedēkļiem. Izrādās, ka tā ir sava veida instalācija vai mākslas izpausme tādā viedā – katram putnubiedēklim uzģērbts citādāks drēbju komplekts un galvas vietā turpat uzrakts velēnas gabals. Ziemā putnubiedēkļi tiekot pārģērbti ziemas drēbēs. Turpat suvenīru veikals ar daudz pašdarinātām

DSCN5177.JPGFoto: . Novakars pār ezeru

lietiņām un ēstuve.

Ceļš ved tālāk cauri dažādām mazām pilsētiņām, laukiem un mežiem, līdz nonākam Koli. Pēc GPS datiem, te jābūt kempingam, bet atrodam tikai panīkušu kempinga vietu, bez elementārām ērtībām un arī kāda, kas te kaut ko organizētu. Pēc kādas pusstundas maldīšanās, tomēr atrodam meklēto pašā ceļa galā, liela un skaista ezera krastā. Mājiņās vietu nav, uzceļam teltis, paēdam un ejam gulēt.

 

 


7. diena. 2008. gada 2. jūlijs

Koli – Mikkeli

 

DSCN5186.JPGFoto: . Rīts

No rīta standarta programma – novācam teltis, pabrokastojam. Papildus vēl izmantojam iespēju nopeldēties, jo, atšķirībā no citiem Somijas ezeriem, šis ir ar smilšainu krastu un salīdzinoši siltu ūdeni. Dodamies meklēt vietējo dabas objektu – Koli dabas parku ar 347 m augstu kalnu. Ceļš pa serpentīnu ved augšup līdz nonākam lielā stāvvietā. Pa kāpnēm nokļūstam klints virsotnē pie lielas viesnīcas. Vēl nedaudz un esam kalna pašā galā. Paveras neaprakstāms skats – no aptuveni 200 metru augstuma, zem kājām plešas milzīgs ezers ar neskaitāmām lielākām un mazākām saliņām.

DSCN5216.JPGFoto: . Koli dabas parks

Tūristi plūst kā skudras pa pūzni. Papildus visam somi uzbūvējuši vēl vienu ekstrēmu atrakciju. Pa 12 EUR (ģimenes biļete) var izvizināties ar pacēlāju no pašas kalnu galotnes līdz piekājei un atpakaļ. Vietām sajūtas ir tā neko...

Nākošā nakšņošanas vieta paredzētā Mikkeli, aptuveni 260 km attālumā. Pa ceļam uz mirkli iebraucam apskatīt Valamo pareizticīgo klosteri. Tā ir vienīgā vieta Eiropā, kur tiek piedāvāta iespēja ar kuģīti veikt ceļojumu pa maršrutu starp diviem klostera kompleksiem pārvarot sešas slūžas ar kopējo augstuma starpību 20 m. Par cik bijām vēlu, tad šī izprieca, diemžēl, izpalika.

Mikkeli tuvumā kempingi pilni, bet atrodam ļoti labu vietu aptuveni 30 km attālumā. Šis attālums pēc iepriekšējās dienās veiktajiem garajiem pārbraucieniem tāds nieks vien ir. Paņemam vienu sešvietīgu mājiņu uz 3 ģimenēm. No rīta dosimies uz pilsētas izklaides un atpūtas parku Dinosaurija. Pirmo vakaru līst... odi pazuda.

 

 


8. diena. 2008. gada 3. jūlijs

Mikkeli – Heinola – Rīga

 

IMG_2599.JPGFoto: Dundurs. Dinosauria

Pirmo reizi visa ceļojuma laikā rīts ir apmācies. Šodien vairs nav nekur sevišķi jāsteidzas un, sakravājuši mantas pa mašīnām, dodamies uz izklaides parku "Dinosaurija". Parks iekārtots Mikkeli pilsētas pievārtē un ir neliela daļa, no milzīga kompleksa, kas sastāv no iespaidīga izmēra kempinga, atrakciju parka, kartingu trases, automuzeja, vaska figūru muzeja un vairākiem bāriem. Bērniem paņemam komplekso biļeti, ar kuru var visas dienas garumā (!) apmeklēt jebkuru izklaides parka atrakciju vai muzeju. Dažu stundu laikā mazie ir gan izpeldējušies akvaparka baseinos zem atklātas debess, gan izlēkājušies, izrāpojušies un izložņājuši visas atrakcijas un varam doties uz Heinolu.

 

P7038466.JPGFoto: uga. Braucam mājās...

Heinolā iebraucam pēcpusdienā. Pārkravājam daļu mantu tur atstātajos auto un internetā sākam pētīt prāmja biļešu piedāvājumu. Labākais un lētākais piedāvājums ir pēdējais reiss pusvienpadsmitos vakarā. Laika pietiek arī nelielam šopingam Helsinku pievārtē esošajā lielveikalā.

Vakars ir ļoti gaišs. Uzkāpjam uz prāmja augšējā klāja atvadīties no Somijas. Tallinas virzienā uzkrītoša tumša debess. Noskatāmies saulrietu un dodamies kaut ko iekost, jo dienas steigā tam neatlika laika. Tallinas ostā valda tumsa – neliela aklimatizācija pēc 7 gaišām naktīm. Rīgas pievārtē esam ap 5 no rīta...

Kopumā nobraukti nedaudz vairāk kā 3000 km.

gallery_1_27_24601.jpg

 

 

 

 

8 dienās veiktais maršruts. Ar burtiem apzīmētas rakstā minētās vietas.

 

Dažas atziņas:

  • ja Somijā uzlikta ceļu zīme "Nelīdzens ceļš", tad jārēķinās ar kaut ko līdzīgu mūsu ceļiem drīz pēc to asfaltēšanas;
  • "Nelīdzens ceļš" – šāda zīme nav pat pirms grants ceļiem, jo tie ir līdzeni kā galds;
  • zīme "Uzmanību – meža dzīvnieki" tikai Lapzemē ir ar brieža simbolu – citur Somijā uzzīmēts alnis;
  • pat biezi apdzīvotā kempingā teritorijā nav ne izsmēķu, ne sasistu pudeļu, ne nomesta papīrīša;
  • laukos kūlas nav – viss sakopts un tīrs;
  • nav nekādu aizliegumu atpūsties pilsētas zaļajā zonā (cik nu tās tur ir starp akmens bluķiem);
  • amerikāņu automašīnu degvielas patēriņš nemaz nav tik briesmīgs, kā to uzskata. Abu Town&Country 3.8 patēriņš bija aptuveni 11 l/100 km robežās, vēl mazāk "apēda" Chevrolet Camaro 5,0 – ap 10 l/100 km. Abi "opīši" – Bel air 59 un el Camino 77 braši pieturējās pie 14-15 litru robežas.

 

Ruuki Picnic fotogalerija


Skatīt pilnu raksts

  • Upvote 1
Saite uz ierakstu
Padalīties citās vietnēs

 Dalīties

×
×
  • Pievienot...