Jump to content

Piezīmes no Kubas


Āris Seisums
 Dalīties

Ieteiktās ziņas

ccs-1-0-52366700-1348044959_thumb.jpg

2007. gada februāra vidū mēs, četru cilvēku grupa, nolēmām Latvijas ziemu īsināt Kubā. Laikam jau kā liela daļa — apskatīt vēl esošo komunismu, kamēr dzīvs Fidels. Februāris ir ļoti piemērots mēnesis — nav lietus sezona un temperatūra turās ap 30 grādiem. Apceļojām gandrīz pusi valsts, kopumā nobraucot 1900 km. Te vairāk pievērsīšos automašīnām un pašai satiksmei.

Jau pirms brauciena biju redzējis bildes, gan dzirdējis nostāstus, ka Kubā ir ļoti daudz veco amerikāņu automašīnu. Tā kā man pašam patīk un arī ikdienā lietoju ASV ražotu spēkratu, tas likās sevišķi interesanti. Tur esot, nolēmu interesantākos eksemplārus iemūžināt bildēs savai kolekcijai, un, jau tad nolēmu, ka aizsutīšu arī Amerikāņu auto kluba mājas lapai.

Pēc aptuveni 9 stundu lidojuma no Briseles, "nolaižamies" tūristu pilsētas Varadero lidostā. Automašīna vēl nav norezervēta, bet autonomā, tīri veiksmīgi 10 dienu lietošanai, dabūjam jaunu Peugeot 307, "kombi" izpildījumā. Nomu nevar nosaukt par lētu. Summas var minēt dolāros, jo tas ir praktiski identisks Kubas konvertējamam peso (ir arī nekonvertējams ar 25 reizes mazāku vērtību). 79 dolāri par dienu, bet tam vēl klāt nāk apdrošināšana pāri par 100 dolāriem un komisijas nauda 11% no nomas summas par dolāra konvertāciju. Nomā pamatā tiek piedāvātas Hyundai, Peugeot, Toyota un arī Kia automašīnas.

ccs-1-0-16106000-1348044961_thumb.jpg

Knapi izbraucam uz ceļa, un jau sakas "ah" un "oi" — automašīnas, kas Latvijā jau sāk piemirsties — žiguli, moskoviči (tā viņi tur sauc), ziliņi, gaziki, kamazi utt., un, protams, arī lielas, senas amerikāņu automašīnas! Viss tā laika labākais Amerikas auto klāsts, kas tika ievests līdz 1959. gada revolūcijai. Auto stāvoklis visdažādākais, no tādām, kur jābrīnās, ka tās vēl ripo, līdz spīdīgi nopucētām. Tjūninga šķūnīši tur strādā godam, logu tonējumi ir dažnedažādākajās krāsās, tā gan ir arī nepieciešamība spožajā saulē. Tonē arī priekšējo stiklu, un tā, ka grūti saprast, kā viņi redz ceļu? Praktiski uz katras automašīnas ir kāda Pioneer, Bad Boy vai Reebok uzlīme, lietie diski tiek auti virsu vai katram ripojošam aparātam, salonos salikti palieli galda ventilatori. Mums zināmie žiguļi redzami gan sešdurvju limuzīna, gan "bulku vāģa" izskatā, kravas automašīnas kalpo kā autobusi, kur cilvēki stāv kājās turoties pie bortiem. Ar mūsdienīgiem autobusiem apkārt vadā tikai tūristus, ar jaunākam automašīnām arī vizinās tikai iebraukušie. Tās var atšķirt — nomas mašīnām ir brūni numuri, kas sakas ar T, zili numuri ir dažādu valsts iestāžu mašīnām, tās arī bieži ir jaunākas, bet paši iedzīvotāji brauc ar dzeltenajiem numuriem, kas ir redzami arī bildēs. Visjaunāko no amerikāņu pārstāvjiem redzēju aptuveni 2000. gada Town Car, par ko vareni izbrīnījos. Vairāki modeļi gan atkārtojas, bet katra automašīna ir savdabīga. Neesmu arī piestrādājis, lai pateiktu, kas katrs ir par modeli un kuros gados izlaists. Protams, ka bija vēl vairāki interesanti eksemplāri, bet tos redzēju braucot, un, sevišķi pašam stūrējot, nesanāca noķert objektīvā.

ccs-1-0-37959900-1348044960_thumb.jpg

Pati satiksme un braukšana pa Kubu ir viegla, jo ir salīdzinoši maz automašīnu, bet apgrūtināta, jo ir ļoti maz zīmju un norāžu. Braucot no populārākas tūristu pilsētas Varadero uz Havanu, kas atrodas apmēram 130 km attāluma, centrā vieglāk nokļūt sekojot tūristu autobusam, jo no galvenā ceļa norādes uz centru tā arī nebija. Vēloties pa Havanas nomali nonākt uz apvedceļa, sekojot pāris zīmēm izbraucam pus pilsētu un uz apvedceļa nonākam pilnīgi otrā pilsētas pusē. Apvedceļš vienu brīdi atgādināja apmēram 40 metru platumā noasfaltētu laukumu, bet kad no tā vajadzēja nobraukt it kā uz valsts galveno ceļu A1, tad tikai tīri intuitīvi nojautām, ka tas ir tas ceļš zem viadukta, kuram jau braucam pāri, jo zīmes atkal nebija.

ccs-1-0-91960500-1348044961_thumb.jpg

Vēl tūristam satiksmi traucē ceļa malās stāvošie cilvēki, kas stopē mašīnas un pulcējas pie viaduktiem. Tur tos pa, tā saucamajiem, autobusiem un mašīnām izformē speciali nozīmēti cilvēki dzeltenās formās. Braucot ar privāto mašīnu, šie cilvēki pat esot jāuzņem un jāved, ja tas ir pa ceļam, tas gan neattiecas uz tūristu mašīnām.

ccs-1-0-97899700-1348044958_thumb.jpg

Policiju ceļa malās, kā arī revolucionārus uzrakstus, mana, bet, kā mums pastāstīja nomā, elektronisku radaru viņiem nav, tie situāciju novērtē "uz aci". Atļautais ātrums uz "bāņa" 100km/h, pilsētā 50km/h uz parastas nozīmes ceļa 90km/h. Spriežot pēc iztrūkstošajām emblēmām uz automašīnām, aktīvi darbojas to kolekcionāri, tāpēc arī apdzīvotās vietās ir labāk, ja kāds par peso to pieskata. Benzīns visur maksā konstanti 0,95 CUC (jeb dolāri), ieteicams uzpildīties regulāri, jo pa "bāni" braucot var nobraukt ievērojamu ceļa gabalu neredzot nevienu benzīntanku.

Automašīnu logos ir ielīmēta emblēma, kas laikam ir tehniskā apskate, bet nevaru gan saprast, kā gan skati var iziet daudzie nenormāli grabošie un ar grīdas krasu piekrāsotie autiņi. Apmēram 80 procentiem Kubas iedzīvotāju naudu sūta radi no ārzemēm, jo algas ir zemas, bet, tāpat kā te agrāk, tur valda deficīts, un lielai daļai automašīna vēl ir tāls sapnis.

Kopumā mūsu brauciens izdevās labs un interesants. Tā kā nezvilnējām kūrortā, paspējām daudz redzēt un izbaudīt. Grūti teikt, kas notiks Kubā pēc Fidela valdīšanas beigām, droši, ka Amerika tikai to vien gaida, bet pašreiz vēl var paspēt apskatīt savdabīgo arhitektūru un dabu, kā arī just komunisma dvesmu.


Foto galerija


Skatīt pilnu raksts

Saite uz ierakstu
Padalīties citās vietnēs

 Dalīties

×
×
  • Pievienot...