Tā lielā diena beidzot ir klāt. Varbūt priekš kāda liksies, ka aprakstu pārāk sīki, bet varbūt kādam tas tieši noder, jo pirms pati nokļuvu tur - neviens nespēja pastāstīt, kā tad tas viss īsti notiek. CSDD mājaslapā info sausa un nekāda. Ļipiņa trīc tā, ka neesmu gulējusi jau 2 naktis. Vīram tas viss ir tik tālu līdz kaklam, ka viņa vienīgās cerības ir, ka nokārtošu ar pirmo un šitas murgs reiz beigsies. Uz CSDD dodamies ar savu auto, bet kā jau ierasts – ja man braukšana – tad snieg uz pilnu klapi. Visu nakti briesmīgi snidzis un ielas ir murgainas. Tāpēc ideja braukt līdz CSDD pašai, tiek atmesta jau pie garāžas. Un labi vien ir – pa ceļam laikam satiekam visus iespējamos idiotus, kam ir tiesības. Es jau būtu pamatīgā stresā vien nokļūstot līdz CSDD.

Līdzjutēju komanda tiek atstāta dzerot kafiju un uz galveno CSDD ēku dodos viena. Es to varu izdarīt pati! Apņemšanās zvērīga. Lejā atkal paņemam numuriņu un dāmai kabīnītē turpat, kur taisa tiesības atrādu visus papīrus, ka vispār varu kārtot braukšanu. Viss kārtībā. Dodos augšā pēc norādēm "Braukšanas eksāmens".  Atkal ņemu numuriņu , atkal dāmai parādu visus dokumentus  un beidzot saņemu apstiprinājumu, ka jāgaida uz tablo savu numuru un tad jau viss notiks.

Gaidu... no bailēm pilnīgi stīva. Par cik esmu laicīgi bez gala, tad gaidot jau esmu ieņēmusi tādu kā samierināšanās sajūtu – ko liks, to darīšu un viss. Beidzot – dzin dzin – mans numurs uz tablo. Ieeju norādītajā skabūzītī. Tur priekšā vīrietis. Kā vēlāk izlasu uz protokola – vārdā Edgars. Vārds smuks - kā ar vīrieti - nav ne jausmas. Brīnos par tiem komentāriem internetā, kas pamanījuši pat to, ka viņam bijušas netīras ausis. Es labi, ja pamanīju, ka gara auguma, tumši mati un viss melnā. Viņiem visiem eksaminatoriem vienādas melni oranžas fufaikas. Viss. Viņš man tagad varētu nākt uz ielas pretī – nepazītu. Nav brīnums, ka sūdzas par izgāšanu eksāmenā, ja nevis koncentrējas braukšanai, bet ausis pēta!!! Edgars atkal pārbauda manus papīrus   (jau kuro reizi) un laikam vēl šo to, jo neko īsti man neprasīja – laikam gribēja tik paskatīties uz mani.

Tad saka - uzgaidiet lūdzu ārpusē. Tik vien paspēju kā sastūķēt papīrus somiņā, kad viņš jau nāk un saka - ejam. Domās pārmetu krustu un rikšoju pakaļ. Pa dienesta izeju nonākam pagalmā, kur rindā jau stāv smukās pelēki zaļās mašīnītes. Pieejam vienai klāt un kāpjam tik iekšā.

Edgars laipni paziņo, lai iekārtojos un sagatavojos braukšanai. Nu es ar mierīgi visu, ko zinu, izdaru, ko nezinu, pajautāju. Viņš laipni atbild uz jautājumu, kur īsti ir logu mazgātājs, jo tas šodien būs vajadzīgs bieži. Rīga ir pusizkusušas sniega pļuras pilna. Rūcinam un braucam. Mierīgi drīkstu aizbraukt līdz placim, it kā nevērtējot. Lai gan man šķiet, ka reāli vērtējums par braucēju dzimst tieši šajā laikā. Piebraucam pie placīša, kas pretī CSDD galvenajām durvīm, tik no otras puses. Placī braucot iekšā Edgars saka – jūs drīkstat izmēģināt 1 figūru pēc izvēles. Nu protams izvēlos parkoties paralēli ietvei. Tajā brīdī jau zinu, ka otra figūra man izlozē izkritusi – kases aparāts. Tepat pirmajā figūrā, lai tad arī braucot tik iekšā. Viņš mierīgi sēž blakām un tēlo, ka kaut ko papīros rokas. Es tikmēr mierīgi griežu figūrā iekšā. Izmēģinājums taču. Nu pilnībā iegriezt ar pirmo neizdodas un, lai būtu pilna pārliecība, ka spogulim pat stūrītis nav laukā, nedaudz uz priekšu iegriežu vēl degunu. Turu bremzi, pētu stūrus – vai tiešām ir visi stūri iekšā. Edgars paceļ galvu – nododam figūru? Nu labi, nododam – parkings un rocene. Edgars paskatās apkārt – labi, braucam ārā. Tiklīdz man deguns ir droši ārā no figūras, viņš saka – figūra ieskaitīta. Piebrauc, lūdzu, tur pie tā stabiņa. Piebraucu ar. Par cik Golfiņš šaurs, pat roka nebija līdz galam jāizstiepj. Ieskaitīts. Lai izbrauktu no tā šaurā placīša, principā ir jāizpilda trešā figūra – apgriešanās ierobežotā vietā, neko nenogāžot. Fū – darīts. Esam laukā no plača un braucam pa kreisi uz to nejauko krustojumu ar stop zīmi pie 10. tramīša sliedēm pie bijušās Debesmannas.

Pārmaiņas pēc šeit pa labi, pāri A7 ceļam, un pa kreisi uz Mūkusalas apli. Izgriežoties uz Mūkusalas ielas pretī CSDD apskatēm ir 70 km/h zīme, bet tā kā neviena aiz muguras nav, lēnām ieskrienos nevis minu grīdā. Atskan aizrādījums - lūdzu ievērot ātrumu un nekavēt satiksmi. Kā teiksi – spiežu grīdā un turpmāk ļoti cītīgi ievēroju ātrumus. Braucu uz Mūkusalas apli un... atskan jau reiz šausmas iedvesušie vārdi – tālāk pēc zīmēm brauksim Daugavpils virzienā. O gospoģi!!! Krastene!!! Mana vājākā vieta!!! Nu neko – kas būs, būs. Ceļu jau zinu no galvas. Grūtākais tikt godam virsū uz Krastenes. Esmu jau lejā, ieskrienos - bāc!!! No kurienes tas dzeltenais autobuss izlīda?!?!? Un maita tieši tad, kad man jālien ārā. Metu pa bremzēm. Gandrīz apstājos ieskriešanās joslas galā un, lai labotu situāciju, varonīgi uzreiz aiz autobusa spiežu grīdā, lai pārliecinoši (cik nu vien varu) izlidotu uz Krastenes. Fū... darīts. Tā kā nav ne jausmas, kas būs tālāk, pie pirmās iespējas ieņemu vidējo rindu. Pa vienai joslai nomainīt ir vieglāk, nekā divas uzreiz. Pabraucot garām Molam, dzirdu, ka jāapgriežas braukšanai pretējā virzienā. Joslu nomainu viegli, bet griežoties riņķī - tāda plūsma, ka adatu nav kur nomest, bet man jātiek iekšā. Noskatu vienu šķirbu un gandrīz vai aizmiegusi acis minu grīdā un lecu iekšā. Tīšuprāt jau virsū neviens nebrauks. Izdevās. Tīrā veiksme. Pie pirmās iespējas veikli ieņemu vidējo rindu – katram gadījumam. Pabraucot zem Salu tilta, saņemu uzdevumu nogriezties pa labi – Maskavas forštate. Taču par laimi tik vien kā vēlreiz pa labi un virsū Salu tiltam, lai dotos atpakaļ uz Pārdaugavu. Pie nobraukšanas uz Mūkusalas apli izvēlos joslu mainīt starp bedrēm un smuki pārbraucu pāri nepārtrauktajai līnijai. Bet to Edgars nepieraksta. Laikam virtuoza izvairīšanās no bedrēm vinnē attiecībā pret nepārtrauktās līnijas šķērsošanu. Un izvairīšanos no bedrēm es esmu labi apguvusi  Par to mans Instruktors ir parūpējies.

Caur Mūkusalas apli, gar Rīga Plaza augšā uz tiltiņa pāri Ulmaņa gatvei, pa labi pāri 10. tramīša sliedēm uz Valdeķu ielas pusi, tad atkal pa kreisi (vienvirziena ieliņa... un kreisais pagrieziens ) un esam atkal uz Mūkusalas ielas pie CSDD. Tad pa labi pa Bauskas ielu atpakaļ uz CSDD. Iebraucot pagalmā Edgars saka, noliec lūdzu mašīnu turpat, kur bija – ar aizmuguri pret kupenu. Še tev - kārtējā figūra . Labi, ka vīrs Alfas stāvvietā nesen iedzina mani atmuguriski starp tiem 2 autiņiem.

Tāpēc tagad tā lēnām, bet smuki nolieku auto, kur paņēmu. Viss – mans eksāmens ir beidzies. Elpu aizturējusi gaidu slēdzienu. Edgars ievelk elpu un saka – ātrumu jātur atļauto, jo satiksmi kavēt nav labi, bet eksāmenu Jūs esat nokārtojusi!

Ak Dievs – šito laimi un sajūsmu. Gandrīz vai gribējās krist nabaga eksaminatoram ap kaklu. Bet no tādas idejas nosarkusi, tik pateicu paldies un palūdzu atļauju nofotografēt auto. Kāpēc nē? Un mans dienas varonis pazūd CSDD dienesta ieejā. Palieku pagalmā viena. Nezinu pat ko darīt vispirms - lēkt gaisā vai spiegt. Veikli jožu pie savas līdzjutēju komandas pēc apsveikumiem. Jau pēc īsa brīža man rokās ir pavisam svaigas jaunās ES parauga tiesības un no mūsu auto aizmugures svinīgi tiek noplēsts M burts.