Viens no retajiem Golfiem (bildē) ar automātu, kas pieejams uzreiz, ir nedaudz pavecāks brālis tam ar ko būs jākārto eksāmens CSDD, bet tā kā kopumā viņi visi ir ļoti līdzīgi (visi kloķi tajās pašās vietās), tad derēs arī šis. Norunātajā vietā esmu jau laicīgi un kamēr instruktors kautkur aizdauzījies, nopētu auto. Jā, šis instruktors ar kārtību un pedantisku attieksmi pret darbu ir uz Jūs. Mašīnā kultūrslānis šķiet audzis jau labu laiku. Mierinu sevi, ka man tikai vajag piemērīt Golfu. Neko citu man nevajag un posotru stundu es izturēšu ar jebko, kaut tur sprāgusi žurka bagažniekā būtu. Pie sevis vien nodomāju, ka nevar pat salīdzināt ar mana Instruktora vienmēr perfekti tīro un pēc odierīša smaržojošo auto.

Beidzot pie apvāršņa parādās mans šīs dienas instruktors. Viņš izskatās visai dīvains, kad sniedzu viņam roku, lai iepazītos. Laikam nobijās. Tā kā mani galīgi neinteresē pats instruktors, tad lienu tik iekšā autiņā un informēju viņu, ka principā esmu atzīta par pietiekami labu eksāmenam un šis brauciens man ir vajadzīgs mašīnas izpētei un "piemērīšanai" pie pēcpuses un plača figūrām, jo nekad neesmu braukusi ar kautko tik mazu. Viņš izskatās vīlies. Izpētu auto, kurbulēju un braucam. Lai arī Golfā jāsēž daudz zemāk, šim ir tas labums, ka var nedaudz pacelt ķebli, jo citādi man sajūta, ka šļūcu ar dibenu pa asfaltu. Nākamais kuriozs ir ar bremzēm. Gan manam autobusam, gan arī Hondai bremžu pedālis paciets, var kāju kārtīgi likt virsū, bet šitam spokam uz tā pedāļa pat elpot nedrīkst. Es kā jau pieradusi, kā lieku kārtīgi kāju uz pedāļa, tā blakus sēdošais instruktors gandrīz ar degunu panelī. Pēc pāris kvartāliem jau sāku pierast, bet mīksto pedāļu dēļ kungam blakus seja tāda jocīga, laikam domā, ka kārtējā stulbā blondīne, kas tikai domā, ka prot braukt. Bet pēc deguna apdauzīšanas pret paneli, kungs pamostas un sāk beidzot pievērsties saviem pienākumiem. Placī vieglākās figūras izbraucu ar pirmo, grūtākās ar otro piegājienu, un tikai tādēļ, ka auto tomēr nedaudz citi gabarīti. Labi, placis esot ok. Ārā no plača braucot jūtu, ka viņš grib man atriebties par pamācošo lekciju kā mašīna ar automātisko kārbu jānoparko slīpumā caur neitrālo pārnesumu, lai nelauztu auto. Par savu garo mēli un gudrībām man tagad jāizbrauc čūskiņa atpakaļgaitā (pirmo reizi mūžā). Godam izpildu un dodamies ielās. Jau pēc brīža pamanu, ka tieku dzīta cauri visām instruktoru zināmajām āķīgajām vietām, bet laikam izbraucu visu kā vajag, jo galā dodamies pie Cirka savākt nākamo apmācāmo, kas mani pēc tam aizvedīs līdz darbam. Pie paša Cirka pirmo reizi mūžā dabūju noparkoties uz ielas starp reālām mašīnām. Kautkā jau galā tiku, ar otro piegājienu.

Pēc tam sēžot aizmugurē, kamēr mani veda, varēju mierīgi salīdzināt instruktorus. Savējo pret šito nemainītu ne par kādu naudu. Šis visu laiku kamēr braucām mēģināja spiegot un izprašņāja, kā tad un ko mācot mans Instruktors. Kolēģus šitā aiz muguras aprunāt nav smuki, tapēc vairākas reizes dabūju pēkšņi mainīt tēmu, jo savu Instruktoru šādi aprunāt neļaušu. Pēc tam pavēroju, kā viņš māca savu studenti. Ne bedres, ne peļķes apbraukt nemāca. Sabiedrisko transportu, kas brauc ārā no pieturas laikam viņaprāt drīkst apdzīt pa pretējo joslu utt. Tagad saprotu no kurienes uz ielām rodas tie, kas vispār nedomā, ka apkārt ir arī citi satiksmes dalībnieki - no šādiem instruktoriem. Brrr ... labi, ka mans izmēģinajums ir galā.

Tagad esmu droša par to, kas ir Golfs un kā ar viņu apietas uz ceļa, tāpēc jūtos jau nedaudz drošāka par savu braukšanas eksāmenu, ka ir tieši pēc nedēļas.