Pēc Instruktora ieteikuma, nomaksāju skolā vēl 3 braukšanas nodarbības kopā pa 45 Ls, jo viņam esot pamatotas aizdomas, ka ar to tad nu varētu arī pietikt, bet tad aši piebilst - nu... bet tad jau redzēsim...

Es kā jau kārtīga teicamniece būdama saprotu, ka tikai ar Instruktora atvēlēto laiku placī cauri netikšu, tāpēc vienā visai aukstā sestdienas rītā ņemam savu koši sarkano autobusu (Chrysler Town&Country) un braucam uz placi - mācīsimies noparkot mūsu milzeni. Braucot turp domāju, nez kā nu ies, jo ar grūtībām starp tiem stabiņiem varu iestūķēt Hondu, bet šitas autobuss taču ir vēl lielāks. Nu, bet ko darīt - bamperi lieli, gan jau...

Iebraucam placī - mjā. Tur priekšā jau vizinās kādi 4 mazi Golfiņveidīgi autiņi. Es ar savu autobusu jau sajūtos kā zilonis trauku skapī. Nu bet vieglus ceļus jau mēs nemeklējam. Figūru lielumi tāpēc netiek mainīti. Visas figūras izbraucu smuki bez aizķeršanās. Pat garāža atpakaļgaitā pēc pāris reizēm sanāk jau tīri labi. Beidzot nolemjam ķerties klāt parkingam paraleli ietvei. Piebraucu pie figūras un saku - te ielikt nevar. Vīrs paskatās - kas teica, ka nevar? Var. Bet tu saproti, ka ja ielikšu es - tev arī būs jāieliek! Ātrāk no plača prom nebrauksim. Labi, nomainamies pie stūres. Vīrs jau sāk braukt, te pēkšņi blakus piestāj viens Golfs un ārkārtīgi gudrā balsī saka - šī vieta taču paredzēta mazām mašīnītēm - šito tu tur neieliksi. Vīram to tik vajadzēja - kā neielikšu - ielikšu. Un ticiet, vai nē - ielika arī. Džeks ar Golfu notinās ārkārtīgi veikli, bet es ķēros pie mācīšanās. Caur smiekliem un asarām vidējais patēriņš pa stundu bija uzaudzis no 14 L uz pāri par 18 L, bet rezultāts pēc stundas bija tāds, ka visi stabiņi vietā un es mūsu lielo autobusu liku iekšā visās figūrās tā ka prieks.

Nākamajā braukšanas nodarbībā Instruktors atkal aizdzen mani uz placi un pēc visu figūru kontrolbraucieniem secina - mjā, izskatās, ka te kāds atkal ir cītīgi pildījis mājasdarbus. Malacīte! Marš uz Mūkusalas apli un Krasteni! Šoreiz mūsu brauciens tālāk ved uz centru. Izbraukāju Lāčplēša, Tērbatas un Barona ielas. Varat nešaubīties - protams, ka nekādi nespēju izbraukt kautko pareizi. Instruktors visu laiku bubina - tur rats pāri ass līnijai, tur lūk bedri neapbraucu un šeit vispār jau bija jābūt uz sliedēm, jo mēs tālāk kreiso pagriezienu taisīsim, un to tantuku noteikti bija jālaiž pāri ielai. Cik nodarbības sākumā paslavēja, tik pēc tam sarāja mani tā, ka atkal domāju - nē, nekāds eksāmens man nespīd. Es taču neko nemāku.