Jump to content

Dainite's Blog

  • entries
    27
  • comments
    38
  • views
    717,009

Sniedziņš sniga, putināja ...

Dainite

1,651 views

Ja mācāmies braukt, tad ziemā un, ja braukšanas nodarbība, tad pēc iespējas draņķīgāks laiks. Vieglus ceļus mēs nemeklējam :) Kam ziemas prieki, kam Ušakova piešķirtā brīvbiļete sabiedriskajā transportā stiprās snigšanas dēļ - man kārtējā braukšanas nodarbība - jau astotā. Ar šausmām jau iepriekšējā vakarā skatos pa logu - sniegs tik snieg un snieg... Naktī paskatos - joprojām birst... No rīta manī jau ir manāma panika. Vīrs smej: jā vieglus ceļus tu nemeklē. Ja pirmais sniegs, tad uzreiz tā kārtīgi :)

Darbā neko citu līdz braukšanai nespēju padarīt, kā tikai lūrēt pa logu - cik skaisti joprojām snieg. Uz braukšanas nodarbību dodoties, jau ir īsts pārbaudījums uz ielas - sniegs līdz potītēm un vairs nav nekādas starpības, kur ir tīrīts, kur nav. Labi cilvēki to visu vēl iesālījuši un nu visur ir labi pazīstamā ziepju biezputra. Ar šausmām stāvu ierastajā vietā, gaidu Instruktoru un klusītiņām domāju - varbūt neatbrauks... jo pēc tā, kā visi pa to ceļu tur šļūkā garām, man kļūst aizvien baisāk.

Ha, šis tev neatbrauks. Man Instruktors punktuāls kā vienmēr. Izkāpjot no auto gandrīz nostiepjas gar zemi, jo kājās nostāvēt tajās ziepēs nav reāli. Kāpjot auto, es tā žēlīgi viņam čīkstu - varbūt tomēr nebraucam šodien? Viņš nokrata sabristās kurpes, paskatās uz mani un ar savu divdomīgo smīnu pēc nelielas pauzītes nosaka: "Nē, nu mēs jau varam atlikt uz Jāņiem!" Nu nē, uz Jāņiem gan nevajag atlikt. Tā kā sniegs ir līdz ausīm, tad placī darīt mums nav ko - rullēsim tik pa ielām.

Mašīnā sēžot vismaz kājas ir sausas un drīz vien noticu tam, ko vīrs visu rītu centās iestāstīt, ka ar kājām ejot slīd trakāk nekā ar auto braucot. Vispirms līdz centrālajai stacijai pavedam iepriekšējo kursanti un tad šaujam uz Maskačku. Instruktors sēž man blakām tik mierīgi it kā vērotu saulrietu parkā uz soliņa, bet es svīstu aukstus sviedrus. Viņš mani tā iztrenkāja pa Maskavas forštates mazajām ieliņām, ka beigās man no sniega vairs nebija bail. Vienā brīdī zem Salu tilta viņam prasu - a te ceļš vispār vēl ir? Jeb mēs jau pa pļavu braucam? Dabūju visu pilnu sarakstu - i sliedes, i bruģi, i bedres, i visu, ko vien var vēlēties. Beidzot pa Salu tiltu braucam atpakaļ uz Pārdaugavu un, kur gadījies, kur ne, mums pa priekšu brauc CSDD eksāmenu auto. Laiks mums vēl ir, tapēc nolemjam pasekot viņam. Jā, bija vērts - iegriežas paraleli Vienības gatvei gar dzelceļu pa to mazo ieliņu. Braucu viņam pakaļ, pēkšņi Instruktors bremzē un saka - Jums, kundzīt, eksāmens ir beidzies - un smejas - vispār Tu izkriti jau iepriekšējā krustojumā, jo arī tas bija vienādas nozīmes. Bāc - šitā vispār ir iela??? Tad redz kur tas āķis, kapēc te ielīda tas eksāmena autiņš. Ar līkumu atgriežamies uz Vienības gatves un, taisot kreiso pagriezienu, pilnam šodienas sarakstam man autiņš pa bruģi tā smuki aiziet šķērsām. Attopos tik, ka saku: "Uj, uj, uj, uj... !" un cītīgi grozu stūri uz vienu un otru pusi, taisnojot mašīnu. Hm... no kurienes man šitādas neapzinātas prasmes? Pametu aci - Instruktors sēž mierīgs kā Vinnijs Pūks, smīn un klusē - tātad - ES VISU IZDARĪJU PAREIZI !

  • Upvote 2


0 Comments


Recommended Comments

There are no comments to display.

Join the conversation

You can post now and register later. If you have an account, sign in now to post with your account.
Note: Your post will require moderator approval before it will be visible.

Guest
Add a comment...

×   Pasted as rich text.   Paste as plain text instead

  Only 75 emoji are allowed.

×   Your link has been automatically embedded.   Display as a link instead

×   Your previous content has been restored.   Clear editor

×   You cannot paste images directly. Upload or insert images from URL.

×
×
  • Create New...