"Ak tu mana ģeometriskā, tu trapece vai riņķa līnija...", tā dzied Fredis un Labvēlīgais tips, bet mana ģeometrijas stunda pienāk 6. braukšanā. Instruktors nopēta mani un saka: "Dresēt pa ielu jau Tevi vēl varētu ilgi un dikti, bet labi, pietiks – braucam uz placi!" Nu ka jābrauc, ta jābrauc. Mūsu placis atrodas tepat netālu, pašā Vienības gatves sākumā tūlīt aiz jaunās Demakovas piramīdas, atvainojiet, Gaismas pils, nu tur, kur tie dārziņi. Nav jau nekāds cukurs – bedrains bez gala, bet vieta ir un figūras no slotaskātiem kautkā sastutētas arī ir. Nu – vismaz aptuveni. Bet par šo izklaidi jāmaksā 1 Ls stundā – sargam būdiņā.

Tad nu ķeramies klāt. Eksāmenā ir obligātā figūra – parkošanās paraleli ietvei un izvēles figūras – garāža atpakaļgaitā, kases automāts, apgriešanās braukšanai pretējā virzienā un estakāde, jeb braukšanas uzsākšana pret kalnu. Nolemjam sākt ar vienkāršākajām.

Braukšanas uzsākšana pret kalnu, jeb estakāde. Tā vien liekas, ka ar automātu jau tas ir tik vienkārši, ka tur vispār nav ko mācīties. Bet jāizpilda jau ir pēc priekšrakstiem. Pareizi tātad ir sekojoši. Braucam virsū slīpumam līdz mietiņš kreisajā pusē ir tieši pret plecu, tad bremze, parkings un rocene. Noņemam kājas no pedāļiem un saliekam rokas klēpī. Tad sākam visu otrādāk un uzsākam braukt, neslīdot atpakaļ, bet nedrīkst arī nospolēt ne drusciņas. Skan vienkārši, bet tad sākas "bet...". Tā jau vien liekas, ka automāts taču neslīd atpakaļ – nekā lielākas un smagākas mašīnas slīd un kā vēl slīd, tāpēc jau laicīgi esmu samācīta mājās, ka kreisā kāja jātur uz bremzes un ar labo jāuzdod gāzīte tā līdz 1000 apgriezieniem un tad lēnām jāatlaiž bremze. Šitā samācīta uz viltībām ar pirmo reizi izpildu to figūru tik filigrāni un eleganti, ka Instruktoram acis lielas un apaļas, bet viņš spītīgi klusē, tik zem deguna nomurminot – nu labi, braucam tālāk - apgriezties.

Apgriešanās braukšanai pretējā virzienā. Iebraucam figūrā pa labo pusi gar pašiem mietiņiem, tad, kad tas pirmais mietiņš tā apmēram pie priekšējām durvīm, stūre līdz galam un pa kreisi griežam kamēr auto deguns pie kreisās puses mietiņiem. Tā kā mans Instruktors māca braukt tā, lai nelauztu auto, tad viņš neļauj stūri kruķīt stāvot uz vietas ar nospiestu bremzi, bet kamēr esam vēl kustībā atgriezt jau stūri atpakaļ vismaz daļēji. Pārliekam atpakaļgaitā un, laižot bremzi vaļā, stūre līdz galam pa labi un padodam atpakaļ. Nedrīkst nogāzt aizmugurē mietiņus, tapēc jāskatās spoguļos, taču, ja nav ne mazākās nojausmas, kas tajos spoguļos jāierauga, tas nav vienkāršs uzdevums. Līdz ar to pagriežu galvu un nopētu mietiņu, kuram visticamāk tiktu tas gods dabūt ar mana auto pakaļas bamperu un, braucot atpakaļgaitā, to cītīgi pētu spogulī. Mietiņam paveicās. Tad pārliekam draivā, fiksi stūri pa kreisi un braucam ārā, kamēr visi mietiņi vēl savās vietās.

Kases automāts. Tik vienkārši! Vajag tikai nobraukt taisni un ar spoguli nenogāzt to slotaskātu, bet piebraukt tik tuvu, lai varētu to aizsniegt neatraujoties no ķebļa. Mans Instruktors dzīvi vieglāku nepadara un uzskata, ka atraut nedrīkst arī muguru, tāpēc jāpiebrauc precīzi, nekļūdīgi un eleganti. Bet ņemot vērā, ka tie mietiņi viens šķībāks par otru, tad uzdevums nav no vieglajiem.

Garāža atpakaļgaitā. Te nu tikai sākas. Vispirms Instruktors ņem blociņu un mobilo telefonu un lēnām braucot ar telefonu pa mapīti mēģina to ieparkot blociņā. Uzdevuma teorētiskā daļa man it kā pielec. Tagad jāķeras pie praktiskās daļas. Nostājamies izejas pozīcijā un pirmajā reizē, pateicoties otriem pedāļiem, Instruktors izbrauc visu manā vietā. Mans uzdevums vērot, kas parādās un ir redzams spoguļos. Otro piegājienu pildam abi kopā "tagad griez stūri" veidā. Trešā reize tīri manā izpildījumā. Raustos kā epileptiķis un nekādi nespēju saprast no kurienes tie mietiņi tajos spoguļos uzrodas. Instruktoram laikam apnīk uz to skatīties un viņš saka: "Domu jau esi sapratusi, tā kā tu te turpini strādāt, bet es iešu uzpīpēt." Mierīgi izkāpj no auto un aiziet pār placi. Nosmejos pie sevis – mans Instruktors savā elementā.

Tā nu es tur ļurkājos pa to garāžu – iekšā un ārā, kamēr instruktors atnāk atpakaļ un saka: "Nu re cik smuki sanāca! Tad uz šitās smukās nots šodien pietiks." Pusstundu vēl pariņķojam pa Pārdaugavu un, tad jau dodamies atpakaļ uz ligzdu.