Jump to content

Dainite's Blog

  • entries
    27
  • comments
    38
  • views
    718,290

T&C tiek pie sava M burta

Dainite

1,715 views

Kad aiz muguras jau četras braukšanas ar instruktoru un iegūta zināma kvalifikācija, tiek pieņemts lēmums mēģināt braukt ar savu auto. Mīļotais un uzticamais ģimenes mīlulis Town&Country, jeb tautas valodā Džeris beidzot tiek pie jauna rotājuma uz pakaļējā stikla, kur jau vesels bars ar uzlīmēm to gaida. Nu vismaz vientuļi tam M burtam tur nebūs. Savukārt visiem tiem, kas stāv korķī aiz manis, būs vairāk lasāmvielas.

Jau pie garāžas pārbiedēju vīru gribot izsperties uz lielā ceļa pārāk tuvu vienam vecam pasātam. Pēc tam jau gan tā lēnām un prātīgi, bet sanāk tā neko. Un nekas neiedarbojas labāk par instruktora otrajiem pedāļiem, kā apziņa, ka pašai jau vien par auto remontu būs jāmaksā. Sacūkāšu apdrošināšanas reputāciju, būs sitiens pa maku. Tā nu lēnā garā tiek izbraukāta Sarkandaugava, Vecmīlgrāvis un visas iespējamās mazās ieliņas, kur kā jau pie sestdienas, nav īpaši daudz auto. Uz beigām gandrīz jau sāk iepatikties. Izrādās Kundziņsalā uzlikuši zīmi dzīvojamā zona un man nekas neatliek kā griezties uz riņķi, jo dzīvojamā zonā mācību braukšana nav atļauta.

Pēkšņi ceļa malā pie sliedēm ieraugu - zemē guļ suns. Oi - suni jāglābj! Pati knapi prot braukt - viņa tagad suni glābs. Kamēr es apgriezu auto un aizbraucu atpakaļ pie tā suņa, viņš tur 3 reizes varētu paspēt uz viņsauli. Bet es atbraucu! Piebraucu klāt, suns liels - riktīgs Reksis. Bail tā sperties uzreiz klāt, atveru logu un uzpīkšķinu. A ko suns - pieceļas, paskatās caur pieri uz mani (ar domu - glābēja atradusies, skaties, ka pašu nav jāglābj!) un asti vicinādams mierīgi aizčāpo. Še tev nu bija labā griba. Bet par to izmēģināju kā ir uz šaura ceļa apgriezt mašīnu - gluži negribot pirmā no eksāmena figūrām pieveikta.

Pēc šāda privāta trenniņa uz savu 5.braukšanu dodos jau ar pavisam citu pārliecību. Taču piedzīvojumi mani atrod aiz katra stūra. Džerim kā jau kārtīgam amerikānim pedāļi ar tādu palielu gājienu jāspiež, lai autiņš brauktu. Iesēžos savā Hondā un kā ievilku pa gāzes pedāli tā kā Džerim - bāc, Honda ar visiem 4 no vietas ar palēcienu. Pāris kvartāli pagāja kamēr pieradu, ka pedāļi savādāki. Instruktors tik noelsās - nu gan tu dod. Var jau var redzēt, ka esi mājas darbus pildījusi un braukusi ar citu auto.

Tā nu mēs vizināmies atkal pa Pārdaugavu. Šodien dienas kārtībā Iļģuciems. Jāvedot Hondu uz tanku pusdienās. Tikai pašā tankā nokonstatēju, ka mana Honda ēd gāzi. Līdz tam nekas par to neliecināja. Visu laikam izdarīju smuki un pareizi, jo Instruktora kungs gandrīz nemaz nebubināja. Nu ja nu vienīgi par to, ka baidos izbraukt uz Daugavgrīvas ielas. Paldies tai fūrei, kas mani palaida. Laikam žēl palika :) Tā nu mēs ripinamies tālāk. Instruktors jau vairs paniski nepieskata manas darbības, tik tā ar acs kaktiņu. Tātad - uzticas :) Laikam braucu jau tīri labi, ja sāk braukšanas laikā runāt pa telefonu. Pēc sarunām nojaušu, ka viņš ne tikai ir vienā citā autoskolā teorijas pasniedzējs, bet arī amatieru līgas volejbola komandas treneris. Nu viens cilvēks orķestris!

Pēkšņi priekšā viens baigi liels krustojums. Man kreiso jātaisa. Nu sagaidu savu zaļo, iebraucu līdz vidum, gaidu, kad visi tie murmuļi aizvāksies, kas man maisās. A tur viens mersis kautko čammājas. Aiz viņa neko neredzu, bet ceļš liekas plats, nolemju - griezīšu. Kā tieku mersim aizmugurē ieraugu, ka tur nevis josla, bet drošības saliņa uzzīmēta - Opā !!! Pa to tak nevar braukt, es pa labi, caur pieturu un pa ieskriešanās joslu atpakaļ uz ceļa. Tanī brīdī dzirdu Instruktors beidz sarunu un noliek telefonu.... ievelku galvu plecos un nolaižu ausis - nu gan es dabūšu !!! Tāda izturēta klusuma pauze un tad tā lēni un izjusti:

"UN KAS TAS TĀDS BIJA??? KO???"

A ko man teikt? Nolaistām ausīm vārgā balstiņā nočiepstu: "Nezinu. Kautkā tā stulbi sanāca." Taču viņš vēl labu brīdi nevar rimties: "Tik smuki iesāki visu un pašā galā visu ņēmi un sačakarēji!" Tādā garā viņš man klusiņām bubināja visu atlikušo braukšanas laiku. Laikam nevarēja samierināties ar pēkšņo sieviešu loģikas izgājienu no tik praktiskas un pragmatiskas sievietes kā es. Esam jau atbraukuši atpakaļ līdz mācībnieku ligzdošanas vietai pie Uzvaras pieminekļa, kad Instruktors paziņo: "Viss, nākamreiz braucam uz placi, pietiks tev vizināties tāpat vien. Sāc jau visādas muļķības darīt." Pa kluso nolūru, ka viņš savā lapā ieliek man atzīmi "7". Viņš redzot, ka lūru kā zirgs šķībi pār plecu, nosaka, ka septiņi man esot avansā, jo par to krustojumu man pēriens pienākoties nevis "7".

  • Upvote 2


2 Comments


Recommended Comments

Join the conversation

You can post now and register later. If you have an account, sign in now to post with your account.
Note: Your post will require moderator approval before it will be visible.

Guest
Add a comment...

×   Pasted as rich text.   Paste as plain text instead

  Only 75 emoji are allowed.

×   Your link has been automatically embedded.   Display as a link instead

×   Your previous content has been restored.   Clear editor

×   You cannot paste images directly. Upload or insert images from URL.

×
×
  • Create New...