Vai tiešām es braucu?
Pēc pirmās braukšanas man liekas, ka šitas laikam nav gan priekš manis. Kā var reizē spaidīt pedāļus, grozīt stūri, redzēt ceļu, ieraudzīt ceļazīmes, saprast, ko tās visas komplektā nozīmē, izvairīties no bedrēm un peļķēm un tiem nejaukajiem tantukiem, kas uz gājēju pārejām ar saviem sunīšiem parādās gluži kā no gaisa. Tas ir kautkas prātam neaptverams. Nemaz nerunāsim par to, ka tās divas mistiskās ausis autiņa ārpusē, ko sauc par spoguļiem arī kautko rāda. Ko? Nav ne mazākās nojausmas.
Uz otro braukšanu ierodos ar ne mazāku drebežē kā iepriekš. Joprojām ārprātīgi bail un viss iekšā griežas otrādi. Bet nav jau varianti. Kā mani kolēģi ierēc - tāda nauda izgāzta - nu jau, ka vai aiz skopuma nolikšot es tās tiesības. Un sava taisnība jau ir. Tikai minimālās braukšanas ar ko var tikt cauri auto skolai ir kopā 10. Un naudas izteiksmē tie ir ne vairāk un ne mazāk kā 150 Ls. Doma tāda, ka 7 reizes braucam un mācamies, ja ar to pietiek, tad piesakamies eksāmenam un tās 3 reizes nobraucam kā zināšanu pieslīpēšanu gaidot rindā uz CSDD auto un eksāmenu. Ja CSDD steidzami nenopirks vēl kādu eksāmena auto ar automātu, tad drīz tā rinda būs kādu mēnesi un vairāk.
"Nu ko, braucam!" saka Instruktors un ... pēkšņi es nezinu, kas ir noticis ... ES BRAUCU !!! MAN SANĀK !!! Kautkas dīvains. Protams, ka bailīgi, lēnām utt., bet es braucu !!! Tas ir kautkas prātam neaptverams un neizskaidrojams. Tajā dienā man gan Instruktors neko īpaši sarežģītu neuzdeva. Aizbraucām līdz lidostai un viņš man parādīja vietu, kur parasti daudzi izkrīt eksāmenā. Es gan arī tik pašā pēdējā brīdī pamanīju, ka pirms lidostas tanī lielajā krustojumā ir pamatīgi nobēdzināta zīme "apgriezties aizliegts", un gandrīz jau gribēju izdarīt to pašu, ko visi, kas tur parasti izkrīt eksāmenā. Pareizi ir pabraukt gabaliņu uz priekšu, jo tur ir speciāli apgriešanās vieta. Tā lūk. Kaudzēm šitādu āķu - pilna Rīga. Spoguļi gan joprojām ir kautkas no fantastikas literatūras žanra un galīgi nav manējie. Bet kautkā ar Instruktora palīdzību jau galā tiekam.
Atpakaļ braucot jau pa Ulmaņa gatvi rullēju tā ka prieks. Tikmēr, kamēr nepamanu, ka vairs nav 70 un gandrīz uzraujos uz fotoradara. Instruktors manā vietā bremzē, sak, negribot gan maksas fotogrāfiju. Kam vēl ir izdevies otrajā braukšanas reizē uzrauties uz fotoradara par ātrumu??? Vispār baigi stulba sajūta, kad pēkšņi mašīna dara ne to, ko viņai liec tu. It īpaši tad, kad pēkšņi no tavas kājas apakšas pazūd gāzes pedālis. Tas nozīmē, ka nu jau krietni par daudz ilgi tiek domāts un stāvēts un Instruktors ir nolēmis izpildīt manevru tavā vietā. Todien arī neko vairāk neizdarījām, ka vienkārši vizinājāmies pa mazajām ieliņām. Mācījos un trennēju pašas vienkāršākās lietas - smuki uzsākt, nobremzēt, izņemt pareizās trajektorijas utt. utjp.
- 2
0 komentāri
Ieteiktie komentāri
Nav neviena komentāra, ko parādīt
Pievienoties diskusijai
Jūs komentēsiet kā Viesis. Ja Jums ir profils šajā vietnē, piesakieties, lai atstātu ierakstu no sava profila.
Piezīme: Lai ieraksts būtu redzams, tam būs nepieciešams moderātora apstiprinājums.