Jump to content


Foto
- - - - -

Gāzes iekārtu terminu skaidrojumi


  • Lūdzu piesakieties, lai atbildētu
Šai tēmā ir 4 atbildes

Ievietots 25 janvāris 2007 - 11:46 #1

Āris Seisums
  • LocationRīga
CNG (Compressed Natural Gas) - latviski SDG (Saspiesta Dabas Gāze)
LPG (Liquiefied Petroleum Gas) - latviski SNG (Sašķidrināta Naftas Gāze)

* zinošie foruma apmeklētāji, lūgums palīdzēt pilnveidot skaidrojumus
  • 0

Ievietots 07 decembris 2011 - 04:02 #2

TightenLoop

    Ieinteresējies

  • Members
  • PipPip
  • Ziņas: 91
  • LocationLiepāja
LPG Iekārtas:

Reduktors: Patiesībā, tas ir gan reduktors, gan tvaicētājs vienā "flakonā", bet tautā pieņemtais termins ir REDUKTORS (angl. vaporizer, reducer). Darbība: no balona uz reduktoru tiek padota gāze sašķidrinātā stāvoklī zem spiediena ~15 bar. Reduktors samazina spiedienu un iztvaicē gāzi. Pēc reduktora gāze pāriet gāzveida stāvoklī.

Izšķir 2 veidu reduktorus: kompensētie un nekompensētie.

Visi šprices reduktori ir kompensētie, pie tiem pienāk vakuuma šļauka no ieplūdes kolektora. Tas ļauj uzturēt konstantu spiedienu gāses "reikā" attiecībā pret spiedienu ieplūdes kollektorā visos dzinēja darba režīmos, tai skaitā arī turbo. Taču attiecībā pret atmosfērisko spiedienu spiediens gāzes reikā mainās. Tāpēc, kad runa ir par daba spiedienu kompensētam reduktoram, tiek pieņemts, ka spiediens tiek mērīts noslāpētam dzinējam, vai ar noņemtu vakuuma trubiņu.

Gandrīz visi parasto iekārtu reduktori ir nekompensētie. Reduktora references kamera ir izvadīta atmosfērā (šļauka ar nekur nepievienotu galu, vai vienkārši "caurums vāciņā").

Daži no parasto iekārtu reduktoriem ir kompensētie. Šos reduktorus var izmantot turbodzinājiem.

Maisītājs – iekārta, kas sajauc gāzi ar gaisu.

http://t2.gstatic.co...rEsGmi923u2JHRo

Gāzes iekārtu paaudzes
1. paaudze. Vienkāršākā iekārta – balons – multivārsts – reduktors – maisītājs, poga, ar kuru pārslēdz gāze/benzīns. Benzīna atslēgšana notiek ar vārsu karburatoriem, bet šprices iekārtām noslēdzot nost sprauslas un benzīna sūkni.

Priekšrocības – vienkāršākā no gāzes iekārtām, ļoti viegli uzstādāma, ļoti laba cena –> ātri atmaksājas.

Trūkumi – 99% servisos regulē tikai divus režīmus brīvgaita un paaugstināti apgriezieni. Tāds regulējums ir derīgs tikai, lai iziet atgāzu pārbaudi TA. Kad dzinējam ir slodze, viss degmaisījums ir nedaudz nost no optimālā, tāpēc ir lieli jaudas zudumi.

Noslāpējot dzinēju var nedaudz smirdēt pēc gāzes, jo gāze, kura nepaspēja ieplūst kolektorā, caur gaisa filtru nonāk atmosfērā.

2. paaudze. Tas pats kas 1. paaudze, tikai starp reduktoru un maisītāju ir degmaisījuma regulators, kas ņem signālu no lambda zondes un attiecīgi pieregule gāzes padevi. Šo iekārtu parasti pielieto automašīnām, kuras ir aprīkotas ar katalizatoru.

Priekšrocības: Mazāki jaudas zudumi, mazāks gāzes patēriņs.

Trūkumi: Noslāpējot dzinēju var nedaudz smirdēt pēc gāzes, jo gāze, kas nepaspēja ieplūst kolektorā, caur gaisa filtru nonāk atmosfērā.

3. paaudze.. Mehāniskā gāzes šprice – ļoti reta iekārta. Sastāvdaļas:

Balons – vārsts – reduktors – dozators ar elektronisko regulāciju – mehāniskās sprauslas uz katru cilindru.

Priekšrocības: laba dinamika, degvielas patēriņš.

Trūkumi: Dārgs remonts. Ja iekārta sāk "čakarēties" parasti to nomaina uz 4. paaudzes iekārtu.

4. paaudze. Gāzveida gāzes iešprice.

Reduktors uztur konstantu gāzes spiedienu attiecībā pret spiedienu ieplūdes kolektorā. Gāzes daudzuma aprēķinu veic benzīna kompis, gāzes kompis veic nelielas korekcijas, kas attiecas tikai uz gāzi.

Priekšrocības: Minimāli jaudas zudumi. Laba degvielas ekonomija. Laba dimanika. Nesmird!!!

Trūkumi: Cena nedaudz kož. Lai perfekti noregulēt nepieciešams jaudas stends, bet parasti iztiek ar pabraukāšanos pa pilsētu. Mans viedoklis ir tāds, ja nav jaudas stenda, tad vajag vismaz slēgtu ceļa posmu, lai varētu noregulēt visos režīmos.

5. paaudze. Šķidrās gāzes iešprice.

Aktuāla tikai Eiropā. Gāze no balona tiek padota uz augstspiediena gāzes sūkni–regulatoru, pēc tam uz augstspiediena gāzes elektriskām sprauslām, atplūde no gāzes "reikas " atpakaļ balonā. Princips ļoti līdzīgs benzīna špricei.

Priekšrocības: Euor5 atgāžū normas, jaudas pieaugums līdz 10%.

Trūkumi: Ar LV pirkto gāzi ilgi nepabrauksi. Ļoti dārga.


Tipiskās problēmas:
"Šķaudiens ieplūdes kolektorā"
Ļoti daudz ir dzirdēts par šo un ļoti daudzi baidās no parastajām iekārtām tikai dēļ tā, ka motors nošķaudījās. Nu, ko lai saka –

–Uzturiet dzinēju un iekārtu labā stāvoklī!!
–Un viss???
–JĀ!!!

Šķaudienu var izraisīt ļoti ilgi degošs gāzes/gaisa maisījums. Tas var būt ļoti par liesu, vai ļoti par treknu. Ja vārstiem ir nonēsājušās vadīklas, tad vārsts degkameru vairs nenoslēdz hermētiski... Ja svečvadi ir sūdīgi (ne veci, bet sūdīgi), tad gāze aizdegas lēni.

Dzinēja kompresija TIEŠI ietekmē degšanas ātrumu. Māzāka komptresija – ilgāk deg gāze.

Un, protams, gāzes iekārtas regulēšana. Parasto iekārtu, 1. paaudzes, jāparregulē 2 reizes gadā, kad mainās vasaras un ziemas gāze. Pārējās pēc nepieciešamības. Nebrauciet ar tādu gāzes iekārtu, kas smird vai nevelk un nebūs problēmu ar šķaudieniem.

PS. turpinājums sekos...
  • 1

Ievietots 08 decembris 2011 - 07:12 #3

TightenLoop

    Ieinteresējies

  • Members
  • PipPip
  • Ziņas: 91
  • LocationLiepāja
.... tātad turpinām.

Šķaudienus ieplūdē neizraisa:

Aizdedze ar dubultām spolēm (wasted spark – dzirkstele notiek 2 reizes dzinēja 4 taktīs t.i. 1. dzirkstele tad, kad vajag kompresijas takts beigās, otra izplūdes takts beigās ).

"Platās" sadalvārpstas (kurām vārstu pārklājums (overlap) ir liels un ieplūdes/izplūdes fāzes garākas).

Jebkuras paaudzes iekārtai strauja gāzes pedāļā iemīšana grīdā, ja regulējums ir labs, tad pat dzinējs ar 1. paaudzes iekārtu reaģē momentāli un agresīvi.

Plastmasas kolektori, no kuriem visi gāzinieki baidās, neizraisa šķauniedus. Vienkārši servisi neuzņemas atbildību par uzstādīšanu (izņemot mazu formalitāti – sertifikāts) tāpēc arī plastmasniekiem uzreiz piedāvā šprici.

Par ... gāze deg karstāk – tavs dzinējs sadegs!!!

Jā ... gāze deg nedaudz karstāk, bet ne tikai karstāk – arī ilgāk. Jo ilgāk deg degviela, jo vairāk paaugstinās izplūdes gāzu temperatūra. Tātad sanāk no vienas puses degšanas temperatūra un no otras puses paaugstināta termo slodze uz izplūdes vārstu.

Viens no veidiem, kā samazināt EGT (exhaust gas temperature) ir pagriezt aizdedzi nedaudz agrāk, bet tad ar benzīnu dzinējs strādās neoptimāli. Britos ļoti populārās ir šādas kastītes:
Pievienots attēls
Šī kastīte pagriež ātrāku aizdedzi, kad motors strādā ar gāzi un atliek atpakaļ, kad strādā ar benzīnu.

Vēl viens veids kā samazināt EGT ir uztaisīt nedaudz liesāku degmaisījumu. Liesāks degmaisījums deg vēsāk, bet ilgāk, tāpēc, ja ir vēlēšanās nedaudz ietaupīt gāzi, var pagriezt liesāku degmaisījumu ~15.8:1, bet reizē arī jāgriež agrāka aizdedze – tad nekas slikts nenotiks (pārbaudīts). Diemžēl šo realizēt bez programmējama vadības bloka nav iespējams, jo liesāku degmaisījumu var taisīt tikai zemos apgriezienos (līdz 3000) un pie mazas slodzes ("kruīza slodze"). Pārējos režīmos jānodrošina opdimāla gāzes/gaisa attiecība un aizdedzes moments.

Ir arī dzelziskie faktori, kas ietekmē dzinēja izturību pret "nodegšanu".

Vārstu izmērs. Izmēram ir nozīme. Jo lielāki vārsti, jo dzinējs ilgāk spēs darboties pat ar liesu degmaisījumu un vēlu aizdedzi. Visi labi zin, ka Cheviji ļoti labi iet ar 1. paaudzes iekārtu, bet 16V Opel Ecotec parasti liek šprici, jo, ja gāzes/degvielas attiecība bišķīt aizies nepareizi, vārsti uzreiz neizturēs un izdegs. Kā gāzes veči saka: "uzliec ecotec'am patrasto iekārtu un pēc 2 nedēļām viņš savus vārstus pa izpūtēju izpūtīs".

Secinājums: Lielāks motors, liekāka izturības rezerve -> dzinējs vairākas lietas var piedot.

Materiāls no kā tiek taisīts vārsts arī ietekmē izturību. Ja Žigulim vārsti maksā 0.50 Ls gab. padomājiet, kas tur par materiālu? Patlaban neesmu sastapies ar USCARIEM kuriem ir sūdīgs metāls.

Ja Jūsu dzinēja galvas ir remontā, tad pasakiet meistaram, ka Jūs brauksiet ar gāzi, viņs tad uztaisīs platāku vārsta darba virsmu (огневая юбка) un vadīklas nedaudz brīvākas, lai kompensētu paaugstinātas temperatūras.

Atceraties dzinējs nekad nenodeg momentāli un dēļ sīkumiem. Dzinējs parasti nodeg tad, kad vairāki nelabvēlīgi faktori pārklājas. Piem. maziņš motors, liess degmaisījums un vēla aizdedze, lieli apgriezieni. 100% nodeg 10 min., bet ja negonko, tad kādu laiku vēl var pabraukt arī ar lieso degmaisījumu.
  • 1

Ievietots 08 decembris 2011 - 08:45 #4

TightenLoop

    Ieinteresējies

  • Members
  • PipPip
  • Ziņas: 91
  • LocationLiepāja
Jaudas "zudumi"...

Tā ir tīrā fizika.

Vispārēji. Pieņemsim, ka mums ir dzinējs ar tilpumu 5.7L. Pie maksimālā griezes momenta tilpniskā efektivitāte ir ~80% (katram dzinējam unikālā), tātad efektīvais tilpums ir 5.7 * 80% /100% = 4.56L.
Pieņemsim, ka ieplūdes gaisa temperatūra ir 35C, tad gaisa blīvums ir 1145g/m3, gaisa masa cilindros ir 0.00456 * 1145 = 5.22g. Lai uzturēt gaisa/degvielas attiecību 14.7:1 ir jāielej 0.355g benzīna, kas aizņems ļoti niecīgu tilpumu (0.000355/750=0.47cm3 ) salīdzinājumā ar 4.56 L, tāpēc bezīnam tilpumu, ko tas aizņem, var nerēķināt. Toties, ja runa ir par gāzi, tad 0.355g gāzes jau aizņem krietnu tilpumu, līdz ar to cilindros ir mazāk skābekļa -> var sadedzināt mazāk gāzes -> jaudas zudums.

Kad izmanto šķidrās gāzes iešprici, gāze iztvaiko (pāriet no šķidrā stāvokļa gāzveida) cilindros. Iztvaikojot, tā ļoti atdzesē degmaisījumu un tas kļūst blīvāks, rezultātā degmaisijuma masa ir lielāka nekā benzīnam -> vairāk jaudas.

Lieli jaudas zudumi 1. un 2. paaudzes iekārtām ir saistīti ar to, ka, lai reduktors pareizi strādātu tam ir nepieciešams neliels vakuums, kas "izvelk" gāzi no reduktora. Kādreiz vakuumu dabūja pēc ežektora principa - ievietojot trubiņu gaisa plūsmā 90 gradu leņkī un nogrieztu 45 grādu leņkī. Ar šo sistēmu ir iespējams panākt minimālus jaudas zudumus, bet tikai nelielā diapazonā – ja ir maksimālā jauda, tad brīvgaita tiek nedaudz pārlieta.

Mūsdienās to dara savādāk. Maisītājam atvere ir mazāka nekā drosseļvārstam, tāpēc starp droseļvārstu un maisītāja augšējo atveri rodās neliels vakuums. Šī sistēma strādā ļoti labi, notur optimālo degmaisijumu platākā diapazonā. Tieši tas, kas vajadzīgs vidējam braucējam. Arī regulējas daudz vieglāk.

Kas attiecās uz šprices iekātru, tā pati zem spiediena iesmidzina gāzi, attiecīgi nav nepieciešams "sašaurināt rīkli", lai dabūt vakuumu -> minimāli jaudas zudumi.
  • 1

Ievietots 08 decembris 2011 - 10:22 #5

TightenLoop

    Ieinteresējies

  • Members
  • PipPip
  • Ziņas: 91
  • LocationLiepāja
Sekvenciālā gāzes iešprice...

Jebkurā gāzes servisā, kurā esmu griezies ar lūgumu uzstādīt šprices iekārtu ar dubulto monošprici (toreiz man nebija programmējamais vadības bloks), visi kā viens ir teikuši:

-Nē!!! Vecais amerikānis, tur nekas nesanāks... Šprici var likt tikai auto pēc 96. gada, tiem kuriem ir sekvenciālā iešprice... Un vispār uz amerikas auto ļoti labi strādā klasiskās iekārtas....

Nu, tad es pateikšu visi viņi melo!! Visdrīzāk tāpēc, ka vieglāk strādāt pa "iebrauktu ceļu" un neuzņemties darbus, par kuriem nezina, kā sanāks, pat ja klients saka, ja nekas nesanāks, es vienalga samaksāšu...

Sekvenciālā iešprice nav nemaz tik nepieciešama, kā to pasniedz, bet pareizi sakot sekvenciālā iešprice vajadzīga tikai, lai nodrošinātu Euro 4 un 5 normas. Tās galvenā fīča ir tāda, ka ir iespējams pieregulēt gāzes padevi katram cilindram arsevišķi. Jebkuram dzinējam ir liesāki un treknāki cilindri, ja tiem neveic korekciju, nedaudz pasliktināsies atgāzes. 1 vai 2 cilindri strādās nedaudz (pavisam nedaudz) neoptimālā režīmā. Bet jebkurā gadījumā vienmērība pa cilindriem būs daudz labāka nekā karburātoram vai monošpricei.

Ieskatieties STAG 300 manuālī:
http://www.ac.com.pl...MIUM manual.pdf

Ražotājs paredz, ka kompis var strādāt gan sekvenciālājā, gan pussekvenciālajā, gan "full group" režīmā.

Paliek tikai viens jautājums no kurienes dabūt signālu uz 8 sprauslām (es pieņemu, ka jums ir amerikāņu V8 ;) )

Atbilde – no monošprices!!! Bet ir neliela nianse. Monošprice izmanto zemās pretestības sprauslas un gāzes kompis pa taisno no tām nevar nolasīt. Pa vidu ir jāliek divi RENIX (Renault izmanto to pašu "tehnologiju" ko GM) emulatori (pa vienam uz katru monošprices sprauslu) un, tad pie katras izejas jāliek 4 gāzes kompja ieejas. Tas arī VISS. Tālāk regulēšana.
http://www.ac.com.pl... connection.pdf
  • 1